Tuvojoties Mātes dienai, šķita pats par sevi saprotams: vidusskolēni zinās – katram sava mamma svētkos jāapsveic. Bet gribējās ar klasi kopā padarboties, aizvest uz skolotājas Ingas Saulītes mājturības kabinetu un pie lielā galda kopā ar skolēniem pastrādāt – pavērot savas klases jauniešus darbībā, sadarbībā… iespējams, likt viņiem atgriezties bērnudārza vai sākumskolas vecumā, kad bērni pūšot un elšot no sirds cenšas izgatavot skaistāko apsveikumu savai māmiņai.

Pūta un elsa arī mani desmitie!

Apsveikumi tapuši! Arī es pagatavoju vienu savai māmiņai. To saņemot, viņa bija patiesi pārsteigta un vaicāja – vai tiešām pati? Laikam sabiedrībā dziļi iesakņojies priekšstats, ka apsveikumus ar roku lielākoties darina mazi bērni… Bet paša darinātam apsveikumam lielāka vērtība – pievienotā sirdsvērtība!