2
Jūn
11.b Krustpils pilī tiekas aci pret aci ar vēsturi
Biruta Īsā saite
10C Kruspils Pili 01

Krustpils pils ir vieta Jēkabpilī, kurā var satikties ar vēsturi aci pret aci. Vieta, kas vecāka pat par Rīgas pili. Kā jau katrai Latvijas pilij, arī šai sienās ir noslēpumi, kuros klīst pagātnes spoki. Šī vieta kļuva par 11.b klases pēdējās ekskursijas izpētes objektu, ko sponsorēja Latvijas Skolas somas līdzekļi.

"Pils, gleznas, senie mūri, nostāsti, baroni un baroneses – tādā atmosfērā mēs šogad saņēmām liecības. Domāju, ka katrai klasei tas kaut reizi būtu jāizbauda, jo sajūtas ir pavisam citādākas. Šķiet, ka pat mazākajam panākumam vērtība pieaug līdz ar pils torņa augstumu." /Diāna Mierture/

Ekskursijas ietvaros uzzinājām, kā izveidot ziepes, iepazinām to vēsturi un leģendas. Pils darbinieki vēsta, ka ziepes veidojušās no kalnu galotnēs kūstošajiem dzīvnieku taukiem, ko cilvēki nesuši dieviem kā dāvanas, kas kūstot sajaukušies ar dažādiem pelniem un kalnu piemaisījumiem. Tika gūtas zināšanas par vēstures liecībām, kas saistītas ar Krustpils pili – tās arhitektūru, režīmu maiņu – par tās pastāvēšanu gadu simtu mijā. Interesanti faktus katram ekskursantam.

"31.maijā ar klasi svinīgi devāmies saņemt liecības Krustpils pilī, protams, apskatot pašu pili gida pavadībā un veicot nelielu radošo darbu, kas bija ziepju liešana. Katrs pagatavojām savas ziepes no dažādiem kaltētiem augiem. Ļoti jauks suvenīrs, ko ņemt līdzi uz mājām! Atmosfēra bija ļoti sirsnīga, gide aizraujoši stāstīja par pils telpām, kā arī ielaida mūs pat balkonā, kas ir retums." /Paula Kristiāna Fokina/

"Gide bija ļoti laipna un atsaucīga, ļoti patika, kā viņa vadīja visu procesu. Pati pils ir ļoti grezna, interjers ļoti skaists un detalizēts. Katrai telpai ir savs interesants stāsts, ko mums izstāstīja mūsu gide. Kopumā man ļoti patika šī ekskursija pa pili, jo ir atvērts atjaunotais otrais stāvs, kuru iepriekš es nebiju redzējusi, un pils darbinieki bija ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi." Solveiga Lavrane/

"Šogad pēdējā skolas diena, liecību saņemšana notika citādākā vietā un gaisotnē – Krustpils pilī. Neskatoties uz šo diezgan haotisko un neparasto mācību gadu, mums bija iespēja to pabeigt mierīgi un nepiespiesti. Lai gan šī noteikti nav pirmā reize, kad es atrodos Krustpils pilī (arī tās atjaunotajā versijā), es arvien uzzināju ko jaunu un pamanīju vietas un lietas, kuras iepriekš nebiju ievērojusi. Visvairāk mani iepriecināja iespēja uztaisīt pašiem savas ziepes, kas, manuprāt, bija ļoti interesanti." /Jete Dzene/

Katrs pils īpašnieks ir atstājis savu pienesumu pils attīstībā, pieturējies pie dzimtas ģerboņa, kas tobrīd arī ir skatījies kā dzimtas vizītkarte, kurā attēlots kodekss, kuram ir jāpieturas ikvienam attiecīgās ģimenes loceklim. Neskatoties uz to, ka ir uzskati, ka šķietami vienkārša ir bijusi turīgo elites pārstāvju dzīve vēstures miglā, tomēr tas ir aplami. Interesanti, ka gandrīz visi pils īpašnieki aizgājuši otrā pusē no tuberkulozes vai citām slimībām. Tomēr pēc nāves kaut kas turpinās, lai gan arī vairs neskar aizgājušos. 

Ekskursijas noslēgumā, kad ziepes bija sastingušas un pils telpas iepazīstas – pēc tam, kad klase kopīgā jautrībā cienājās ar kliņģeri un tika izsniegtas liecības, pateicības un diplomu raksti, devāmies uz pils torni, kurā varēja apskatīt Jēkabpils tuvākos rajonus gluži kā no putnu redzesloka. Ir jāmācās no vēstures liecībām, lai nepieļautu tās pašas kļūdas un spētu lidot tālāk – tālāk nākotnē. 

"Pēdējā skolas diena, ko ar klasi pavadījām Krustpils pilī, bija tiešām ļoti aizraujoša. Parasti šāda veida ekskursijas ir šķitušas neinteresantas vai garlaicīgas , tad šoreiz – gide mācēja ekskursiju novadīt tā, ka tas tiešām šķita ļoti interesanti." /Raivita Strumpe/

Skolēniem ir jāiepazīstas ar savu pilsētu, tās leģendām un nostāstiem, nav jābrauc uz citām pilsētām, krāt to gudrības, ja nezini neko par vidi, kurā uzturies, jo var uzzināt, izdarīt un novērot to, kas ikdienas laikā netika izbaudīts.

Klases vārdā, pasakāmies klases audzinātājai par ideju un ekskursijas organizēšanu, gidiem un Krustpils pils darbiniekiem par sadarbību un informācijas sniegšanu. Varbūt ne tik nozīmīgs notikums, toties priecīgs – pēdējā skolas diena kļuva par mūsu kopienas vērtību veidotāju. 

apkopoja Artūrs Bārbals, 11.b

Vairāk mirkļus skatīt šeit: /ej-uz/18931