Sākums Ziņas Notikumi
1
Feb
Laimonim Blumbergam – 100
Biruta Īsā saite
Blumberga Plaksne20192501fjl 006
Foto: Jānis Lācis

Visi noteikti ir pamanījuši skulptūru pie direktora kabineta foajē. To ir veidojis tēlnieks Laimonis Blumbergs. Viņam sestdien, 26.janvārī, apritētu 100 gadu jubileja.

Dienu iepriekš, 25.janvārī, godinot Blumbergu dzimtas piemiņu, Jēkabpilī pie Blumbergu dzimtas mājas R.Blaumaņa ielā 18 tika atklāta goda plāksne tēlniekam Laimonim Blumbergam un visai Blumbergu dzimtai, kas vairākās paaudzēs bijuši akmeņkaļi un tēlnieki. Tāpēc uz plāksnes pieminēti arī akmeņkaļi Andrejs un Jūlijs Blumbergi.

Pēc atklāšanas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas Baltajā zālē varēja noskatīties Jāņa Rēdliha un Maijas Smildziņas filmu “Akmens modinātājs” par L.Blumbergu un ieklausīties atmiņu stāstos par mākslinieka dzīves gaitām. Skolas muzejā viesi iepazinās ar materiāliem un fotogrāfijām par Laimoni Blumbergu un atstāja atmiņu ierakstus. Meita un māsa pateicās par mākslinieka piemiņas saglabāšanu skolā.

Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās domes vadība, tēlnieka ģimene un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārstāvji.

Laimonis Blumbergs dzimis 1919.gada 26.janvārī Krustpils pagasta Veseļmuižā. Viņa tēvs Andrejs Blumbergs bija akmeņkalis. 1926. gadā pārceļas uz dzīvi Jēkabpils tuvumā. L.Blumbergs skolas gaitas uzsāk Jēkabpils pamatskolā. “Kad man bija kādi septiņi gadi, tēvs mani pielika pie zāģa. Bija jāmācās un jāveic kalšana, slīpēšana, gravēšana. Ja bija darba sastrēgumi, tēvs agri cēlās, pacēla arī mani trijos, četros. Pastrādāju, paēdu brokastis. Deviņos sākās skola. Bija prieks stundās pasēdēt un paklausīties ko interesantu. Tas bija tāds atpūtas laiks” – tā savus skolas gadus atceras Laimonis Blumbergs. Laimonis Blumbergs ir Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, tolaik Jēkabpils Valsts komercskolas absolvents. Ar lielu sirsnību atceras šīs skolas direktoru, profesoru Kārli Lambertu, latviešu un vācu valodas skolotāju profesoru Mārtiņu Bruņinieku. Zīmēšanas un rasēšanas skolotājs bija keramiķis Pormalis.

1940.gadā L.Blumbergs uzsāka studijas Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. Konrāds Ubāns mācīja glezniecību, Augusts Annus un Kārlis Miesnieks-zīmēšanu, Boris Vīpers – mākslas vēsturi, Kārlis Jansons – tēlniecību.

Mācības 1943.gadā pārtrauca karš. Iesauca vācu armijā. 1945.gadā karš beidzās Kurzemes cietoksnī. Sākās karagūstekņa ceļš lopu vagonos uz Austrumiem – gulaga nometnēm Sahalīnā.

1947.gadā L.Blumbergs atgriežas dzimtenē un atjauno mācības. Mākslas ceļu palīdz turpināt tādi gaiši cilvēki kā Otto Skulme. Tēlniecību māca Teodors Zaļkalns, Emīls Melders. Jau mācību laikā Blumbergam bija sava neatkarība – amats, akmens apstrādes prasme.

Pēc akadēmijas visa dzīve saistās ar akmens “graušanu” – ar materiālu, kas ir gadu tūkstošiem vecs.

Tēlnieka Blumberga no granīta, labradorīta, kvarca, lauku špata, kaļķakmens, pat no pacelta oļa, darināto tēlu simti ir mūžības nesēji. Tā pretestība, ko mākslinieks sastop akmenī, viņaprāt, ir tēla būtība.

Laimonis Blumbergs ir viens no pirmajiem un nedaudzajiem tēlniekiem latviešu tēlniecībā, kurš pievērsies tiešās kalšanas metodei. Viņš neveidoja darbu modeļus, bet veidojumu kala tieši akmenī. Gadu gaitā mākslinieks šo dziļi individuālo pieeju katram akmenim bija izkopis līdz pilnīgumam, sākot strādāt tikai tad, kad tēls bija pilnīgi skaidrs, kad izjuta katra darba telpisko izmēru, strādāja daudz, kamēr tēlā atraisījās jūtas. Strādājis stājtēlniecībā un memoriālās tēlniecības jomā, paralēli pievēršoties savdabīgajai mazo formu tēlniecībai. Mākslā dominē sieviešu tēli.

Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, kā arī daudzās privātās kolekcijās Šveicē, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Itālijā, Vācijā, ASV, Kanādā un citur. Īpašu ievērību guvusi nelielo skulptūru sērija "Akmens sievas", kurā ir uzsvērta akmens (granīta, labradorīta, laukšpata) struktūras un plastikas savdabība. Pazīstamāko monumentālās tēlniecības darbu vidū ir minami: piemineklis “Dzejnieks Eduards Veidenbaums” memoriālajā muzejā “Kalāči” un kapa piemineklis komponistam Pēterim Barisonam, kā arī kopā ar tēlnieku Aivaru Gulbi pēc Kārļa Zemdegas meta veidotais Raiņa piemineklis granītā Rīgā, Esplanādē.

Blumberga darbi ir redzami arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas dārzā. Ja neesat tos pamanījuši, tad, ejot tiem garām, paskatieties, cik akmens var būt skaists!

Šis gads mūsu skolai ir īpašs, jo svinēsim skolas simtgadi, tāpēc mums ir prieks, ka skolas simtgades gadu esam iesākuši ar skolai, Jēkabpilij un Latvijai nozīmīga cilvēka jubileju.

Santa Pikure, Grēta Kristiāna Gumbele, 10.a