No 24. jūnija līdz 3. jūlijam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 1998. – 2001. gadā dzimušie volejbolisti pārstāvēja Latviju Pasaules skolu volejbola čempionātā, kas norisinājās Serbijas galvaspilsētā Belgradā – šo iespēju ģimnāzijas puiši ieguva pagājušā gada septembrī, kad norisinājās atlases sacensības starp Latvijas skolām. Šajā vispasaules skolu čempionātā piedalījās 32 dažādas skolu komandas no dažādām pasaules valstīm (Ķīnas, Brazīlijas, Spānijas, Čīles, Turcijas, Vācijas u.c.), kuras bija sadalītas 8 grupās pa 4 komandām katrā un kuras savā starpā sacentās 12 dažādās sporta zālēs (mūsu grupā bija ielozētas Brazīlijas, Francijas un Igaunijas komandas).

Mūsu piedzīvojums sākās agrā Jāņu dienas rītā – plkst. 7:00 izbraucām no Jēkabpils, lai nokļūtu Rīgas lidostā, no kurienes lidojām uz Turcijas galvaspilsētu Stambulu, no kurienes tālāk lidojām uz mūsu galamērķi – Serbijas galvaspilsētu Belgradu. 24. jūnija vakarā ierodoties Belgradā, mūs sagaidīja turnīra organizatori un brīvprātīgais, kurš ar mums pavadīja visu šo čempionāta laiku.

1. dienas vakarā ieradāmies viesnīcā, iekārtojāmies un pēc garā ceļojuma devāmies pie miera. Nākošajā dienā apstaigājām tuvāko viesnīcas apkārtni, kā arī braucām uz vienu no 12 turnīra sporta zālēm (Zavod za sport), lai aizvadītu treniņu – ienākot zālē bija skaidrs, ka turnīra laikā vajadzēs cīnīties ne tikai ar pretinieku komandu, bet arī ar lielo karstumu (gandrīz katru dienu Belgradā bija virs +30 grādiem) un gaisa trūkumu sporta zālēs. Pēc aizvadītā treniņa autobuss mūs veda atpakaļ uz viesnīcu, kur puiši atpūtās un gatavojās turnīra pirmajai spēlei, kura bija paredzēta nākošajā dienā pret Brazīlijas komandu. Aizbraucot uz pirmo spēli, kura norisinājās par godu Serbijas basketbola trenera Ranko Žeravicas nosauktajā sporta zālē ar 5000 skatītāju ietilpību, vēlreiz pārliecinājāmies, ka sporta zālē piemērotāks klimats būs mūsu pretiniekiem brazīliešiem, taču tas neliedza mūsu puišiem ļoti labi aizvadīt šo spēli – tika uzvarēts 1. sets, 2. setā nācās atzīt pretinieku pārākumu, bet izšķirošajā 3. setā diemžēl nācās piekāpties ar rezultātu 14:16...  Aizsteidzoties mazliet notikumiem pa priekšu – izrādījās, ka šis sets bija ļoti svarīgs – ja šajā setā sportiskā veiksme būtu mūsu pusē, tad mēs varētu cīnīties par augstākajām vietām. Bet puiši nebūt nenokāra galvas – bija aizvadīta tikai pirmā spēle un nākošajā dienā bija paredzētas 2 atlikušās grupas spēles – no rīta pret Igauniju un pēcpusdienā pret Franciju, arī šīs abas spēles tika aizvadītas šajā pašā sporta zālē.

Pret Igaunijas komandu mūsu puiši turpināja labi iesākto – tika izcīnīta uzvara ar rezultātu 2:1 un ar nepacietību gaidīta nākošā spēle pret mūsu grupas potenciāli spēcīgāko komandu – Franciju. Šī spēle tika aizvadīta ar lielu atdevi no abu komandu puses – komandas rādīja ļoti skatāmu spēli un labi cīnījās aizsardzībā, tomēr beigās nācās atzīt Francijas pārākumu ļoti līdzīgā spēlē (2. seta rezultāts 24:26). Arī pēc šī zaudējuma puišiem nedrīkstēja neko pārmest – šī spēle bija no sērijas “zaudējums skaistā spēlē”. Diemžēl, lai arī tika aizvadītas 3 labas spēles, pēc grupu spēlēm bija skaidrs, ka mēs neturpināsim cīņu par pašām augstākajām vietām šajā čempionātā (3. sets pret Brazīliju), taču apziņa par to, ka mēs pārstāvam Latviju, neļāva “nolaist rokas”.

Nākošajā dienā (28. jūnijā) bija jādodas uz Šumices sporta halli ar 2000 skatītāju sēdvietām (šajā hallē arī notika atklāšanas un noslēguma ceremonijas) un jāspēlē pret Armēnijas komandu – šajā spēlē mūsu puiši nodemonstrēja savu pārākumu un izcīnīja pārliecinošu uzvaru 2:0, kā rezultātā ar pozitīvām emocijām varēja sagaidīt nākošo dienu, kura bija brīva no spēlēm – no rīta visas komandas tika vestas uz Belgradas centru, lai dotos ekskursijā pa dažādiem apskates objektiem, no kuriem ievērojamākie bija Belgradas cietoksnis, kas līdz šim ir lieliski saglabājies un no kura paveras fantastisks skats no augšas uz Belgradas pilsētu. Cietoksnis ir sadalīts vairākās sekcijās, kurās atrodas zooloģiskais dārzs, armijas tehnika, dinozauru izstāde, dažādi sporta laukumi. Otrais apskates objekts – Viktora piemineklis (14 metrus augsts, celts 1928. gadā) – arī šis piemineklis atrodas Belgradas cietoksnī un tika celts par godu Serbijas uzvarai pār Osmaņu un Austroungārijas impērijām Balkānu un Pirmajā pasaules karā. Trešais – Savas templis – tā ir viena no lielākajām pareizticīgo baznīcām pasaulē – 82 metrus augsta un ietver sevī 10000 sēdvietu. Pēc pilsētas apskates visas komandas gatavojās vakara pasākumam, kur katrai valstij bija paredzēts savs galds, uz kura tika likti nacionālie ēdieni, saldumi, kā arī informatīvie bukleti un dažādi priekšmeti ar savas valsts simboliku – tad nu visi dalībnieki devās pie katra galda, izbaudīja katras valsts gardumus, kā arī paņēma par piemiņu sev kādu no citu valstu dāvātajiem simboliem. Pasākuma laikā valstu komandas prezentēja sevi, sadraudzējās, dejoja un vienkārši priecājās.
30. jūnijā devāmies uz Banjicas sporta zāli ar 2100 skatītāju sēdvietām, lai sacenstos ar Srpskas Republikas (daļa no Bosnijas un Hercegovinas) komandu – diemžēl nācās piedzīvot zaudējumu, kaut gan bija sajūta, ka šo spēli varēja/vajadzēja uzvarēt (pirms šīs spēles diemžēl daži mūsu puiši apslima un nejutās labi). Iespējams, ka arī puišiem šis neplānotais zaudējums atstāja sekas, jo nākošajā dienā nācās piekāpties arī Anglijas komandai, kas nozīmēja, ka turnīra pēdējā dienā būs jāspēlē par 23. vietu pret Igaunijas komandu. Šī spēle norisinājās zālē, kurā 1. dienā aizvadījām savu treniņu, tāpēc zāle puišiem nebija sveša un varēja drošāk spēlēt – to puiši arī darīja, spēja saņemties pēc 2 zaudētām spēlēm un turnīru noslēgt uz pozitīvas nots – ar uzvaru pār Igaunijas komandu, kas kopvērtējumā deva 23. vietu 32 valstu konkurencē.

Vai tas ir labs rezultāts priekš mums? Es teiktu, ka iegūtā vieta ir tikai viena maza daļa no kopējā rezultāta – kopējais iegūtais rezultāts ir milzīgā pieredze, sadraudzēšanās ar citu tautību jauniešiem, kā arī iegūtās emocijas gan uz laukuma, gan vēl jo vairāk ārpus tā.

Liels paldies Jēkabpils pilsētas domei par piešķirto finansējumu, lai tieši mūsu puiši būtu tie, kuriem bija iespēja pārstāvēt Latvijas valsti šajā milzīgajā pasākumā un, manuprāt, viņi to izdarīja godam. Paldies arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotājai Dacei Seglērei, kura čempionāta laikā pildīja vairākas funkcijas – paspēja būt Latvijas komandas delegācijas galva, trenera palīgs un medmāsiņa. Paldies arī skolas direktoram Valerjanam Vizulim par aktīvu darbošanos un organizēšanu, lai komandai būtu viss nepieciešamais šim čempionātam. Bet vislielākais paldies pašiem puišiem – Zigurdam Adamovičam, Vladislavam Blumbergam, Rinaldam Kļavinskim, Jorenam Dagam Degtjarovam, Kristiānam Balulim, Oskaram Elksnītim, Ritvaram Elksnītim, Valdim Spodrim un Daniilam Soboļevam, kuri no sirds centās, lai kopējais rezultāts būtu pēc iespējas labāks – un tas viņiem arī izdevās.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs Aivis Kokins