Mums, 12.b klasei, jau otrreiz palaimējies izmantot iespēju, piedaloties akcijā “Skolas soma”, apmeklēt teātra izrādi. Šoreiz – Dailes teātrī skatījāmies izrādi “Salemas raganas”. Pirms izrādes apskatījām teātra 2. stāvā izliktos maketus, kāds varētu izskatīties Dailes teātris pēc rekonstrukcijas. Austris pat paspēja radīt patīkamu noskaņojumu, improvizējot pie klavierēm.

Izrādes pamatā amerikāņu dramaturga Artūra Millera luga “Smags pārbaudījums” (1953). Lugas režisore Laura Groza-Ķibere izmantojusi arī angļu režisora filmu ar tādu pašu nosaukumu. Lugas pamatā ir vēstījums par raganu medībām, kas notikušas Rietumeiropā, sākot ar 15. gadsimtu. Darbība noris Masačūsetas ciematā Salemā. Režisore 17. gadsimta notikumos ir veiksmīgi iekļāvusi mūsdienu paaudzes simbolu – mobilo telefonu. Uz skatuves vērojām labu aktierspēli, tai skaitā arī mūsu skolas absolventes Dārtas Danevičas atveidoto Mēriju Vorenu.

Literatūras stundā pārspriedām redzēto, saprasto, izjusto.

Atbildējām uz jautājumu: “Ko gaidīju no izrādes?”

“Gaidīju labu aktierspēli, vieglu saturu.” (Ralfs) “Braucot uz izrādi, nezināju neko par Salemas raganām. Biju domājusi, ka izrādes nosaukums ir kāda metafora.“ (Dinija) “Pirms izrādes redzēju, ka būs iekļauti baleta elementi. Tāpēc šķita interesanti, kā aktrises izpildīs baleta elementus. Gaidīju, ka būs mistērijas, tiesas prāva.” (Arta)

2. jautājums: “Ko sagaidīju, ko sapratu?”

“Sapratu, ka mīlestības dēļ cilvēki spēj izdarīt ko drausmīgu. Izjutu nepatiku pret galveno varoni Abigailu”. (Artjoms) “Izjutu to, ka šis mistisko (raganu) izrāžu tips mani nepiesaista. Domāju, ka šī izrāde bija domāta ne-jauniešu paaudzei.” (Ralfs) “Galvenā varone Abigaila varēja manipulēt un izmantot citas meitenes savā labā. Balets pats par sevi ir ļoti disciplinēta dejas forma, taču meitenēm šie ierobežojumi raisa vēlmi tos pārkāpt.“ (Anete) ”Izrādē saskatīju to, kas notiek apkārt,- krāpšana, melošana, manipulācija. Izlasīju kādā recenzijā, ka te var saskatīt saistību ar čekas maisu atvēršanu. (Elīza) ”Man ļoti patika balerīnas, arī pats sākums no skaistas dejas līdz pilnīgam haosam likās iespaidīgs. Tika attēlota stipra mīlestība,  kuras dēļ galvenā varone Abigaila (Ilze Ķuzule-Skrastiņa) bija gatava darīt visu. Nozīmīga likās D. Danevičas tēlotā varone, kura bija gatava “iet pret baru”. Pārdomas izraisīja doma, ka bērni ir sveši saviem vecākiem.” (Dinija) ”Negaidīju, ka izrādē būs tik spēcīgs mīlestības, greizsirdības un atriebības motīvs.” (Austris)

Katram no mums pēc šīs izrādes bija, par ko padomāt, taču visi vienojāmies domā par to, cik viegli tomēr esam manipulējami.

Anete Kalniņa – viena no izrādes skatītajām, 12.b klases vārdā