Mēs, 9.a un 9.b klase, maijā devāmies 2 dienu ekskursijā. Mūsu apskates vietas bija atpūtas bāze “Kliģi”, kā arī Ķemeru nacionālais parks un Aspazijas muzejs. Šī bija garākā ekskursija, kurā mēs braucām šajā mācību gadā, jo vēlējāmies ar klasi pavadīt kopā vairāk laika, ņemot vērā to, ka šī bija pēdējā kopīgā ekskursija šādā klases sastāvā.

8. maijā mēs ieradāmies atpūtas bāzē “Kliģi”, kas atrodas pāris kilometru attālumā no Tukuma. Šeit mēs tikām laipni uzņemti un mums uzreiz tika piedāvātas dažādas aktivitātes, kurās mēs piedalījāmies. Sākumā mēs komandās pildījām dažādus uzdevumus un spēlējām dažādas spēles, piemēram, orientēšanos pa teritoriju, lai mēs labāk varētu iepazīt apkārtni un lai vēlāk būtu vieglāk strādāt teritorijas apkārtnē, kamēr pildījām uzdevumus. Vakarpusē mēs sadalījāmies 2 komandās un devāmies pārgājienā. Pārgājienā mēs staigājām pa mežu un pildījām dažādus uzdevumus, un spēlējām spēles, kuras palīdzēja labāk iepazīt klasesbiedrus neformālā gaisotnē un saliedēt klasi. Viens no uzdevumiem bija telts celšana, un šis dažiem varēja būt īpaši grūts uzdevums, jo telts bija sena un noteikti nelīdzinājās mūsdienu teltīm. Pārgājienā mēs pavadījām aptuveni 2 stundas, bet vēlāk devāmies atpakaļ uz atpūtas bāzes teritoriju, kur mēs ēdām vakariņas un gatavojāmies nākamajam pārbaudījumam – baiļu trasei. Baiļu trase bija visu dalībnieku lielākais favorīts, jo tas bija kaut kas tāds, kas lika emocionāli sagatavoties bailēm. Par baiļu trasi visiem bija dažādas domas, taču lielākā daļa noteikti par to runāja vēl visu vakaru, jo tas bija kas neparasts – iejusties šausmu filmu gaisotnē un iemācīties pārvarēt savas bailes. Iemesls, kādēļ šī trase lika izjust šādas emocijas, bija tāds, ka tā notika vājā apgaismojumā naktī un tika pielietoti dažādi efekti, piemēram, motorzāģa skaņas utt. Šī trase nebija fiziski grūta, bet iegūtais efekts bija tieši adrenalīns un emocijas, kas lielākajai daļai ļoti patika.

Nākamajā dienā mēs visi devāmies uz Ķemeru nacionālo parku, kur mēs kopā ar skolotājām izstaigājām dažādas takas un uzkāpām skatu tornī, no kura ļoti labi varēja redzēt parka apkārtni un dabu. Ķemeru parkā varēja izvēlēties 2 takas – vienu īsāku, otru garāku. Ķemeros varēja iepazīt skaisto Latvijas dabu. Apskatījām un mēģinājām noteikt augus purvā, kūdru un melnos akačus.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, ar autobusu devāmies uz Dubultiem – Aspazijas muzeju. Aspazijas muzejā mēs uzzinājām dažādas lietas par Aspaziju un Raini. Muzejs atrodas mājā, kurā Aspazija kādreiz dzīvoja, un tajā bija istabas, kuras bija iekārtotas tieši tā, kā Aspazijas laikā. Pirms iegājām Aspazijas mājā, ārā redzējām pieminekli, kurā Aspazija bija atveidota kopā ar kaķi. Vēlāk uzzinājām, ka Aspazijai kaķi šķita ļoti īpaši, un viņai pašai bija vairāki kaķi. Mēs uzzinājām daudz interesantu faktu par rakstnieces dzīvi un klausījāmies dažādus interesantus stāstus par visām istabām. Gide mums izrādīja visu māju, bet vislabāk atmiņā paliks zilais salons – greznākā istaba visā mājā. Mums patika arī Aspazijas mīļākā telpa – dienvidu veranda. Mums bija iespēja darboties ar interaktīvu galdu, kurš reaģēja uz pieskārieniem un mūsdienīgā veidā pastāstīja par dažām vēsturiskām lietām, piemēram, par to, kā Aspazijas māja izskatījās ziemā un kā – vasarā. Mēs uz skārienjutīgā galda varējām iekārtot zilo salonu, ievietot pareizos vārdus Aspazijas dzejolī, kā arī apskatīt mājas senās fotogrāfijas un uzklāt viesību galdu. Pēc Aspazijas muzeja apmeklējuma mēs devāmies pastaigā pa Jūrmalu, varējām staigāt un atpūsties.

Brauciens bija ļoti vērtīgs, jo nebija gandrīz neviena, kam pilnīgi nekas nepatika.

9.a un 9.b klases skolēnu vārdā Paula Raudiņa