4
Dec
„Svešie mūsu dabā”
ivetao Īsā saite

Latvijā savvaļā sastopami vairāki simti augu un dzīvnieku sugu, kuru dabiskā izcelsme ir Amerika, Āzija un citi reģioni. Daļa no šīm sugām kļuvušas par invazīvām, no tām zināmākā – Sosnovska latvānis.

28. novembrī Jēkabpils Valsts ģimnāzijā viesojās ekoloģes Lauma Kupča un Laura Grīnberga no Latvijas Dabas muzeja, vadīja nodarbības „Svešie mūsu dabā”.Nodarbību sauklis- „Ciemiņš uz palikšanu”. 8. un 10. klašu skolēniem bija iespēja uzzināt par kokaugiem, lakstaugiem, gliemežiem, kukaiņiem un zīdītājiem, kas mūsu dabā ir „svešinieki” un kļuvuši par savējiem uz palikšanu.

Augu un dzīvnieku sugu pārvietošanās ir dabiska parādība, tomēr lielākoties to veicinājusi cilvēku darbība. Jaunajās teritorijās vairums šo sugu nespēj izdzīvot ārpus cilvēku radītiem dzīves apstākļiem, tomēr daļai izdodas pielāgoties dzīvei savvaļā, kur tās var radīt būtisku ekoloģisko un ekonomisko kaitējumu – kļūt invazīvas.

Latvijā savvaļā ir ap 630 svešzemju augu sugu, bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvas sugas pazīmes. Par invazīvām sugām uzskata aptuveni 35–50 sugas, un tās sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Dabas muzeja ekoloģe Lauma Kupča stāsta: „Visas svešzemju sugas nav invazīvas. Invazīva ir suga, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva. Parasti tā sekmīgi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Viens no piemēriem ir Amerikas signālvēzis, kurš ne tikai pārnēsā slimības, bet arī, nonākot Latvijas upēs, konkurē par barību un dzīves vietām ar aizsargājamo platspīļu vēzi, kas ir vietējā suga. Tāpat, iespējams, daudzi pamanījuši puķu sprigani, kas strauji izplatās ceļmalās un krastmalās, samazinot bioloģisko daudzveidību. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par sugu savstarpējo mijiedarbību, tāpēc ir būtiski par to runāt.”

20191128 1113501 20191128 1114331 20191128 1115291

Nodarbībā varēja uzzināt ne tikai to, kuras ir svešzemju sugas un no kurienes tās ienākušas Latvijā, bet arī to, ko darīt, lai nepieļautu tālāku sugu izplatīšanos.

8.a klases skolēni: „Uzzināju, ka Latvijā daudzas sugas, kuras šķiet šeit bijušas visu laiku, patiesībā ir ievestas. Latvijā ienāk jenoti, kuri šeit nav dzīvojuši. Veidojumus, kas aug uz kuģiem sauc par ūdenszīlēm. Latvijā ir gan vēži, gan krabji. Pirms tam man likās, ka mums ir tikai vēži. Nodarbību vadīja lektore, viņai bija fantastisks pasniegšanas stils.Patika, ka bija interesantas spēles ar kārtīm.Forši, ka varēja aptaustīt vēzi.

Uzzināju, ka jūraszīles ir sliktas un bojā kuģus un citus dzīvniekus. Latvijā nav jenotu, bet drīz iespējams būs. Uzzināju, ka, vēzi ieliekot spirtā, tas nomirst un to var ilgstoši uzglabāt. Bija iespēja aptaustīt vēzi.

Es uzzināju, ka daudzi svešzemju augi inficē vietējos augus ar slimībām. Svešzemju augi ātri izplatās, tādējādi vietējās sugas samazinās. Patika uzdevumu radošums, lektores pasniegšanas stils.

Uzzināju dažādu sugu izvietojumu pasaulē. Ieguvu iespēju apskatīt līdz šim neredzētas sugas. Par sugām tika sniegti visaptveroši un precīzi apraksti. Patika profesionāls stāstījums no lektores puses.

Īpaši izceltu to faktu, ka tagad es zinu daudz jauna par sugām. Man ļoti patika tas, ka viss notika pašmācības ceļā, mēs paši varējām izzināt. Informācija bija kodolīga un interesanta, lai būtu pozitīvs iznākums nodarbībai.”

20191128 1115451 20191128 1115491 Img 20191128 Wa0007

10. klašu skolēni: „Nodarbība man patika. Bija interesanti uzzināt par krokaino rozi, kuru ieveda Latvijā, lai glābtu kāpas. Tās ieauga, taču neprātīgi izplatījās. Šobrīd tās mēģina iznīdēt, lai glābtu kāpas, jo tās izplatījušās lielās teritorijās. Piedāvātie uzdevumi bija interesanti, it īpaši ar karti.

Bija interesanti uzzināt, kuras ir LV sugas, kuras ir ieceļojušas. Biju pārsteigta, ka ir tik daudz sugu, kuras ir ienākušas Latvijā. Mums piedāvāja vairākus uzdevumus pildīt grupās. Kopumā šis ir labs veids, kā apkopot, atkārtot savas zināšanas par augu un dzīvnieku sugām, to izplatīšanos mūsu valstī.

Nodarbībā man patika tas, ka varēja piedalīties, domāt paši, uzzināt par augiem un dzīvniekiem. Ļoti interesanti bija tie fakti, ka svešzemju sugas pārsvarā ir pārāk daudz un paplašinās, tā vietā vietējās sugas pazūd. Piemēram, Eiropas ūdrs pazūd, bet izplatās Amerikas ūdrs. Vēl bija interesanti, ka varēja aptaustīt dažādus dabas objektus.”

8.d klases skolēni: „Man patiešām patika nodarbība. Es uzzināju, kuri augi ir vietējie un kuri svešzemju. Uzzināju, cik kaitīgi vai tieši pretēji nekaitīgi tie var būt Latvijas dabai. Bija interesanti apskates objekti.

Uzzināju, kādi augi un dzīvnieki ir vietējie un kuri svešzemju. Uzzināju, no kādām vietām svešzemju augi un dzīvnieki ieradušies. Uzzināju daudz jaunu faktu. Uzzināju, kā mēs varam izvairīties no svešzemniekiem.

Uzzināju, ka augi un dzīvnieki, kas šķita ir mūsu, nemaz nav mūsu. Veicu dažādus interesantus uzdevumus, kas palīdzēja strādāt grupās un orientēties kartē. Redzēju interesantus objektus, ko iepriekš nebiju redzējusi.”

Dabaszinību un sporta skolotāju Mk vadītāja Inese Rāviņa