Iespēja pabūt Rīgas pilī un apciemot Valsts prezidentu Egilu Levitu bija kā dāvana par sekmīgu dalību biedrības „Demokrātijas nedēļa” organizētajā eseju konkursā par godu 1. un 4. maija svētkiem. Esejas tēma bija „Ko mani senči sagaidīja no Latvijas valsts pirms 100 gadiem un Atmodas laikos? Ko gaidu no savas valsts tagad?” Uz Rīgas pili 2020. gada 5. jūnijā ņēmu līdzi arī vēstures skolotāju Kārli Klišānu, kurš mani bija informējis par šādu konkursu.

Prezidenta pilī ieradāmies ap pusdienlaiku. Tikšanās tika organizēta Rīgas pils Ģerboņu zālē, no gleznām uz mums nolūkojās visi četri pirmskara Latvijas prezidenti, bet zāles griestos ir visu Latvijas kultūrvēsturisko novadu un pilsētu ģerboņi. Visi krēsli bija viens no otra ar divu metru atstarpi, ņemot vērā to, ka valstī aizvien ir ārkārtas situācija koronavīrusa dēļ. Pirms prezidenta atnākšanas ievēroju sīkas nianses, kas izmainījušās laika gaitā. Rīgas pilī neesmu pirmoreiz – šeit biju 2018. gada novembrī, Latvijas simtgades laikā, kad saņēmu prezidenta Vējoņa uzaicinājumu ierasties pilī par godu manai kā Valsts prezidenta uzrunai Latvijas simtgadē. Tagad ievēroju dažas atšķirības no tā laika. Zālē blakus valsts karogam un prezidenta standartam bija ienests Eiropas Savienības karogs, bet zem Ulmaņa portreta nu ir jauna piebilde, ka viņš bija tikai prezidenta vietas izpildītājs. Protams, katrs prezidents nāk ar jaunām vēsmām.

Tieši divpadsmitos adjutants pieteica Valsts prezidentu. Viņš nosēdās krēslā mums priekšā un sveica mūs ar lieliskām esejām. Prezidents pats bija izlasījis katru no tām. Tad sekoja patiešām aizraujoša saruna par to, kas īsti ir demokrātija, kā tā izpaužas mūsu visu dzīvēs un kā to skolās mācīt vislabāk. Arī es aktīvi iesaistījos šajā diskusijā, izpelnīdamies Levita atzinību: „Varēsi pats drīz startēt vēlēšanās!” Mēs diskutējām par pilsoņa pienākumu doties uz vēlēšanām un interesēties par valsts politiskajām norisēm, kā arī par to, cik svarīgi mūsdienu apstākļos ir atšķirt viltus ziņas no patiesām un domāt racionāli. Prezidents izrādīja interesi par mums, jautāja, kā mēs uzzinājām par konkursu, un konkrēti man jautāja, kādā sakarā es šeit jau esmu bijis. Skolotājam Klišānam tika uzdots jautājums par to, vai bērni ir ieinteresēti vēsturē. Kā bieži notiek saistošās sarunās, mēs aizrunājāmies. Kad diskusijas laiks jau bija pārsniegts, prezidents mūs apdāvināja ar īpašu blociņu un pildspalvu ar viņa autogrāfu, sekoja kopbilde. Prezidents promiedams man noteica, ka vēstures studijas būs mana īstā vieta un to es esmu labi izdomājis.

Foto no Valsts prezidenta Flickr konta. Vairāk mirkļi šeit: https://flic.kr/s/aHsmNDy35L

Tālāk sekoja ekskursija pa Rīgas pili gides pavadībā. Tika izstaigāti visi stāvi no pagraba līdz pašai augšai. Visvairāk atmiņā iespiedusies liela, balta zāle, celta par godu Krievijas cara Aleksandra vizītei Rīgā, un tai blakus esoša, daudz mazāka, tautiskos motīvos ierīkota zāle ar 8 x 8 m paklāju, kas austs uz stellēm un ir viengabalains, kā arī koka mēbelēm un griestiem, un sienām, kas visas bija noklātas ar latvju ornamentiem. Šī zāle tik izteikti kontrastēja ar iepriekšējo! Vēl mēs paviesojāmies Jāņa Čakstes kabinetā, kur mūs sagaidīja nopietns mūsu valsts tēva krūšutēls un Satversme uz viņa galda. Citā zālē ir arī četru mūsdienu eksprezidentu portreti; Vējonis vēl nav uzgleznots.

Pēc tam mēs, kāpdami pa apaļām kāpnēm uz riņķi vien, līdz sagriezās galva, uzkāpām Rīgas pils Svētā Gara tornī. Cik pasakaina 360 grādu panorāma pavērās no torņa! Visa Rīga bija kā uz delnas, redzējām gan labo, gan kreiso krastu, gan Vecrīgas jumtus, gan tiltus, gan Nacionālo bibliotēku un vēl daudz ko citu. Skats no torņa noteikti ir viens no labākajiem skatiem pār mūsu sirmo galvaspilsētu, kas tomēr aizvien nav gatava. Ne mazāk interesants bija arī pils pagrabs, kur aplūkojām biezo Rīgas kultūrslāni un vecos mūra pamatus. Pa ceļam apskatījām arī greznās dāvanas, kuras mūsu prezidentiem ir dāvinājuši ārvalstu līderi. Viņu dāvanas ir valsts īpašums, un amatpersona, aizejot no amata, var dāvanas izpirkt. Piemēram, Vējonis esot izpircis desmito daļu dāvanu. Pārējās paliek Rīgas pilī vai kādā muzejā par eksponātiem, un tur tik tiešām ir ko redzēt! Minēšu tikai dažas: Grezna tērpu kolekcija no Indijas, porcelāna šaha galdiņš no Krievijas, dievmātes ikona no pāvesta...

Ar to arī mūsu ekskursija bija noslēgusies. Tas bija patiešām interesanti – vēlreiz apmeklēt Rīgas pilī, diskutēt ar mūsu prezidentu, pabūt arī vietās, kuras vēl nebiju aplūkojis. Šis noteikti ir viens no labākajiem manas vasaras piedzīvojumiem!

Šeit ziņa Valsts prezidenta portālā: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-ar-skoleniem-parruna-musdienu-demokratijas-izaicinajumus-26271#gsc.tab=0

Eseju, pateicoties kurai tiku pie prezidenta, skatīt šeit.

Andris Gailis, 12.a klase