Lekcijnodarbības piedāvājumā teikts: “Eiropas Komisijas viena no izvirzītajām 2021. gada prioritātēm ir "Eiropas Zaļais kurss". Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds Eiropai un pasaulei. Ir daudz veidu, kā varam padarīt mūsu vidi tīrāku, saudzēt resursus un uzlabot savu veselību. Pats vienkāršākais, taču arī pats svarīgākais darbiņš, ko ikdienā ikviens no mums var paveikt, ir atkritumu šķirošana.”

Lekcija rosināja aizdomāties par dažādiem jautājumiem: Kā pareizi šķirot atkritumus? Kā šķirošanas process ietekmē vidi un otrreizējās pārstrādes rūpniecību? Vai ikviena saimniecība var samazināt atkritumu daudzumu?

Vai zināji, ka Latvijas iedzīvotājs gadā saražo vidēji 410 kg atkritumu? No tiem lielākā daļa ir tieši sadzīves atkritumi. Latvijā pārstrādā apmēram 17% sadzīves atkritumus: tas nozīmē, ka lielākā daļa atkritumu tiek apglabāta. Šo problēmu risinot, tiek palielinātas nodokļu likmes par atkritumu apglabāšanu, lai līdz 2035. gadam pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars sasniegtu 65%. Lekcijas galvenā tēma bija plastmasas, papīra un stikla iepakojumu otrreizējā pārstrāde. Uzzinājām par to, kā pareizi sagatavot atkritumus izmešanai piemērotajā konteinerā, piemēram, pirms plastmasas iepakojumu izmešanas, tie ir jāatbrīvo no ēdiena atliekām un jāsaplacina.

Lektores sniedza vērtīgus padomus par to, kā  samazināt atkritumu daudzumu: plānot preču patēriņu – attiekties no visa liekā – neradīt atkritumus; iegādāties mazāk, kvalitatīvāku, videi draudzīgākā iepakojumā; vēl izmantojamo ziedot labdarībai; radīto sašķirot un nodot pārstrādei.

Klasesbiedru iespaidi:

Arita Nijazi: “Es uzskatu, ka seminārs bija ļoti interesants. Uzzināju, ka nederīgi medikamenti ir jānodod tam piemērotās vietās, piemēram, aptiekās, lai tos utilizētu. Šķita interesanti tas, ka pilnvērtīgai iepakojumu pārstrādei ir nepieciešams tos saplacināt, lai nevajadzētu pārstrādāt gaisu.”

Ralfs Valainis: “Notikusī lekcija man patiesi atvēra acis un parādīja to, kādas kļūdas esmu pieļāvis, šķirojot plastmasas un papīra iepakojumus. Tagad iegaumēšu, ka, pirms izmest plastmasas pudeli, to nepieciešams saplacināt, lai tā neaizņemtu daudz vietas, un atbrīvot no ēdiena vai eļļas atliekām, lai to varētu pilnvērtīgi pārstrādāt. Vērtīgākā atziņa: Ja šķirojam atkritumus, tad ietaupām naudu.”

Elīza Koļesinska: “Lekcija bija vērtīga, jo uzzināju, kā pareizi vajag šķirot atkritumus. Nostiprināju zināšanas par to, kādos konteineros vajag izmest plastmasas, stikla un papīra iepakojumus. Man šķita ļoti noderīgi tie padomi, ko sniedza lektores. Mana ģimene jau ilgu laika periodu šķiro atkritumus, bet ar lekcijas palīdzību es izpētīju šo tēmu vēl dziļāk.”

Lektore Santa Kūlīte stāstīja par atkritumu šķirošanu Jēkabpils vidē, kādas ir iespējas šķirošanas procesā un kur var nodot liela apjoma atkritumus.

Latvija nebūs “zaļāka”, ja sabiedrība nebūs gatava iesaistīties. Mums vajadzētu rīkoties atbildīgi un videi draudzīgi jau tagad, lai nodrošinātu tīru vidi arī ilgtermiņā. Lekcijā izskanēja doma: “Labāk šķirot mazāk, bet pareizi!” Taču sapratām - galvenais ir sākt!  Ja arī gadīsies kļūdas šķirojot – tā nav liela nelaime, jo ir darbinieki, kas veic atkārtotu atkritumu šķirošanu.

Atkritumu šķirošanai ir liela nozīme, lai veidotu vērtīgas un kvalitatīvas izejvielas un saudzētu dabu.

Otrreizējās vielas ir resurss, nevis atkritumi!

Paldies audzinātājām Kristīnei Modnikai, Ritai Meža-Eriņai un d.v. Dacei Druveniecei par informāciju, piedāvāto  iespēju un vēlmi kopā ar mums piedalīties šai seminārā!

Diāna Mierture, 10.b klase