29. aprīlī, 12.A klase ar audzinātāju Sandru Bondari un latviešu valodas un literatūras skolotāju Anitu Vītolu, izmantojot Latvijas Skolas somas projekta piedāvājumu, piedalījās izglītojošā un interaktīvā nodarbībā “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””. To vadīja fonda “Viegli” Ziedoņa klases vadītāja Elizabete Pavlovska. Nodarbības laikā tika iepazīta Imanta Ziedoņa daiļrade, viņa mājas Murjāņos, kā arī Imanta Ziedoņa un citu autoru grāmatās meklētas atbildes uz filozofiskiem jautājumiem, kurus Imants Ziedonis kādreiz ir uzdevis pats sev. Imants Ziedonis īsfilmā “Portrets locījumos” ir teicis: “Es gribēju stāstīt par gājienu. Par vēju un smilšu ceļiem, par dūmiem un dzirkstelēm, par emociju ceļu, bet to jau nevar parādīt, tāpēc, kā tas dzīvē mēdz būt, ir tikai redzamais ceļš un redzamas lietas un cilvēki, ar kuriem es šajā ceļā esmu saticies.” Arī mēs iepazinām savu gājienu un, tāpat kā Imants Ziedonis, izveidojām savu portretu - portretu locījumos, no redzamiem ceļiem un redzamām lietām, un cilvēkiem, kurus mēs esam satikuši, un arī no tiem ceļiem, dūmiem un dzirkstelēm, kurus nevar parādīt, bet mēs katrs sajutām.

Nominatīvs. Kas?
Kas tu esi?

“Kaut kas no rudens krusas un maija salnas”
(no Imanta Ziedoņa krājuma “Es ieeju sevī”)

"Es esmu es pats.
Mans, kā tu saki, puiciskais skats -
Tas esmu es pats.
Mans pirmais sirmais
Un pēdējais sirmais mats-
Tās nedzēšamās sāpes,
Tas neremdināmais dvēseles bads
Un ātruma prieks,
Un apstāšanās sāpes-
Tas esmu es pats."
(no Imanta Ziedoņa krājuma “Ceļmaļlapas”, dzejolis “Es esmu es pats”)

“Mēs esam četri riteņi un kaste.
Mums priekšā zirga dibengals un aste,
Kaut vai līdz rumbām grambās stieg un mūk-
Ka tikai riteņi neizjūk!”
(no Imanta Ziedoņa kopoto rakstu 1. sējuma, dzejolis “Ratu dziesma”)

"Pavirši ir tikai tie cilvēki, kas domā, ka viņi tādi nav."
"Bet es noteikti esmu. Man nav diezin kādas izpratnes par dzīves lielajām lietām. Tikai par skaistajām. Šie ceriņi mani jau dara laimīgu."
(no Ē.M.Remarka grāmatas "Trīs draugi”)

Ģenitīvs. Kā?
No kā tu esi cēlies?

“Tu esi tikai posms savādu, bieži vien pat baisu notikumu virtenē. Virtenes sākums un gals tev paliek apslēpts - tāpat kā viens vienīgs, nepārprotams un neapšaubāms notikušā jēgas izskaidrojums. Domā, ko gribi. Vai paliec neziņā. Tulko pēc sirds patikas.”
(no Paula Bankovska grāmatas “Ofšors”)

Datīvs. Kam?
Kam tu esi pateicīgs?

“Mana atnākšana
Man sākumā likās
Nevajadzīga un lieka.
Tagad man te iepatikās,
Jo šī dzīve ir pilna prieka.”
(no Imanta Ziedoņa krājuma “Es ieeju sevī”)

“Uz zemes kā vienmēr ir ļoti skaisti.
Zaļa ziedoša zeme un zili vēji.”
(no Imanta Ziedoņa krājuma "Es ieeju sevī", dzejolis "Sapnis")

“Te nu tā bija viņas acu priekšā - dzīve. Dzīve: viņa domāja, taču nepabeidza domu.”
(no V.Vulfas grāmatas “Uz bāku”)

Akuzatīvs. Ko?
Ko tu kop?

“Priecāties par mazām lietām,
mazas sniegpārslas krīt.
Aizstaigāt uz tādām vietām –
nevar kartē saskatīt.
(no Imanta Ziedoņa krājuma “Viegli”)

Instrumentālis. Ar ko?
Ar ko tu kopā tu esi tu pats?

“Cik labi, ar tevi neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties,-
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.”
(no Imanta Ziedoņa kopoto rakstu 1. sējuma, dzejolis “Es tevi gribu”)

Lokatīvs. Kur?
Kur tu vari to visu vislabāk pateikt?

“Es sēžu pie loga
un runāju viens
caur salmenēm.”
(No Imanta Ziedoņa kopoto rakstu 1. sējuma, dzejolis “Tā bija skaista vasara”)

Vokatīvs.
“Vokatīvam nav ne jautājuma, ne atbilžu. Tas uzkrājas un…” (Imants Ziedonis)

Tas ir tikai sākums, lai iepazītu sevi, bet tas ir sākums mūsu ceļam.
Liels paldies gan fonda “Viegli” Ziedoņa klases vadītājai Elizabetei, gan mūsu latviešu valodas un literatūras skolotājai Anitai Vītolai par iepazīstināšanu un intereses radīšanu par Imantu Ziedoni un viņa ceļu, tādējādi veidojot arī mūsējo.

Rakstu veidoja un citātus apkopoja Elizabete Vaidere, 12.A klase