Jau vairākus gadus, vismaz vienreiz gadā katrai Latvijas vispārizglītojošās skolas klasei kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros ir piedāvājums - iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises, saņemot bezmaksas biļetes uz kādu no pasākumiem. Tādējādi šogad Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11.b klases audzēkņi pandēmijas attālinātās mācīšanās procesa apstākļos varēja piedalīties nevalstiskā teātra Dirty Deal Teatro interaktīvajā audioizrādē “Noklausies”. Tā ir klausāmizrāde, kur šī mākslas darba veidotāji skatītājam paredzējuši Noklausītāja lomu.

Ir 1987. gada Vecgada vakars, un kādam jauniņam Valsts drošības komitejas (čekas) darbiniekam jāuzsāk pildīt savus noklausīšanās pienākumus. Neparasti, ka šī aģenta pienākumus interaktīvi (ar izvēli spiežot paredzētos taustiņus izrādes ekrānā) jāpilda Tev (šīs izrādes skatītājam). Biedrs Jansons (šī darba vadītājs) dod norādījumus, piekodinot koncentrēties uz Maijas Lejnieces telefona sarunām, kur visdrīzāk varēšot saklausīt kādas pretpadomiskas ieceres vai domas.

Pārslēdzoties no viena kanāla uz otru, izrādē izskan vairāku Latvijā zināmu aktieru (Inta Tirole, Zane Jančevska, Daiga Gaismiņa, Ivars Kļavinskis, Inga Tropa – Fišere, Gundars Grasbergs, Artūrs Krūzkops, Jānis Āmanis, Ivars Krasts, Klāvs Mellis, Raimonds Celms) un tikpat daudz mazāk pazīstamu, pārsvarā, jauno vai topošo mākslinieku balsis. Viņi ir iejutušies sarunu dalībnieku – dažādu profesiju, vecumu, interešu - cilvēku tēlos.

Izrādes nosaukums ir jāuztver dubultā, jo tas ir aicinājums noklausīties izrādi, kas ir audioformātā, un arī aicinājums noklausīties svešas sarunas…

Pēc kluso drāmu stāstiem un dažādu sīku noslēpumu atklājumiem Gorbačova perestroikas laika sabiedrības noskaņojuma fonā, 55. pārraides minūtes laikā biedrs Jansons liek aizpildīt īsu anketu un dod iespēju atgriezties pie stāsta vēlreiz, pieslēdzoties pirms tam nedzirdētajām sarunām, tādējādi iepazīstoties ar sižeta blakuslīnijām.

Atkarībā no anketā sniegtajām atbildēm, mainās izrādes pēdējās minūtes, kuras ir vērts klausīties ļoti rūpīgi. Mainās tas, kādu sižeta līniju atrisinājums klausītājam tiek atklāts, bet kāds – ne.

Atkarībā no atbildēm mainās arī biedra Jansona sniegtais novērtējums klausītāja darbībām. Var saņemt uzslavu, ja rīkosies nelietīgi un nodosi tos, kurus esi noklausījies. Bet, ja vairāk gribēsi savus noklausītos cilvēkus pasargāt, vairāk riskēsi pats.

Izrāde tehniski ir profesionāli veidota. Skaņas dizains (skaņu rež. Viesturs Balodis) lieliski atbilda izrādes formai un saturam, un tai pašā laikā bija mūsdienīgi kvalitatīvs un saprotams.

Lai gan šī brīža jauniešu Padomju laiku pieredze, precīzāk,  tās trūkums,  ir vērtējami labi, ja vadāmies no vecāku un vecvecāku paaudzes nostāstiem, jāatzīst, izrādē piedalīties nenoliedzami ir saistoši, kaut arī ne pārāk omulīgi. Par to ir gādājis šīs izrādes režisors Valters Sīlis un viņa radošā komanda.

Paldies viņiem par novatorisko piedāvājumu un iespēju - stundu pabūt citā laikā!

11.b klases vārdā, Dārta Ārsmeniece

Iespaidos dalās 11.a  klase:

Šī gada 27. maijā mūsu klase noskatījās izrādi “Noklausies”. Tā ir interaktīva klausāmizrāde, kas dod skatītājam iespēju doties pagātnē uz 1987. gada Vecgada vakaru.

Mūsu domas par  izrādi:

Mulsinoša sajūta, tā it kā tu patiešām noklausītos citu cilvēku telefonsarunas. Iespēja izjust to sajūtu, kā tas varētu būt bijis padomju laikos. Un tikai izrādes noslēgumā tu saproti, ka patiesībā kāds ir noklausījies un vērojis tevi. Šausmīgi iedomāties, ka tā ir bijis patiesībā. Izrāde laba, tikai jābūt priekšzināšanām par padomju laikiem, lai spētu saprast izrādi pilnībā. Patika tas, ka bija interaktīvi jādarbojas, jāpārslēdz zvani un jāatbild uz testa jautājumiem. /Karlīna Pore/

Izrāde bija ļoti labi apdomāta un izbaudāma. Man patīk šāda veida izrādes, kurās klausītājs izvēlas, ko un kad klausīties, kuram stāstam sekot līdzi. Izrādes sižets bija aizraujošs, un tas ierāva klausītāju turpināt pārslēgties no kanāla uz kanālu. Ideja par klausītāja spriedumu, vai aizdomās turamā sieviete ir vainīga, padarīja izrādes pieredzi daudz labāku. Labprāt noklausītos šo izrādi vēlreiz. /Mairis Rubiķis/

Ļoti patika klausāmā izrāde, izbaudīju un nenožēloju veltīto laiku šai “izklaidei”. Interesants noformējums, gan saruna ar pašu klausītāju. Nedaudz grūti bija saprast, kad ir jāspiež konkrētā poga, kad rādījās 3 uzreiz. Kā privilēģiju šim uzskatu to, ka teksts katram klausītājam ir viens un tas pats, bet, tā kā radošums katram atšķirīgs, tad vizualizēt notiekošo katrs skatītājs var pats. Liels prieks, ka bija tāda iespēja noklausīties šāda veida izrādi. /Laura Zeņina/

Man izrāde asociējas ar skatāmu objektu, tad, kad tu redzi, kas notiek.  Sākumā bija interesanti, jo kaut kas neparasts un vajadzēja pašam darboties.  Vēlāk palika nedaudz garlaicīgi, jo, kā jau minēju, man nepietika attēla, bet tā bija iespēja pašiem fantazēt.  Kopumā nav slikti, jo tas ir kaut kas jauns priekš manis. Iespēja iedziļināties tā laika dzīvē un būt spiegam, kas noklausās citu sarunas. Ļoti skumji paliek, kad saproti, ka tā dzīvoja tavi vecāki vai vecvecāki. Cilvēkiem nebija privātas dzīves.  /Līga Žakeviča/