Šogad aprit 31 gads kopš vēsturiska brīža – barikādēm.

Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieks Gunārs Astra teicis: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Tas izdevās ar visas sabiedrības iesaisti - mūsos ir spēks!

Sadarbībā ar Jēkabpils vēstures muzeju, tika organizēta tiešsaistes lekcija 7.-12. klašu skolēniem “Barikādes. Nosargāt valsti!”.

Pārdomas par redzēto un dzirdēto:

• Lekcija bija ļoti interesanta. Radās pārdomas par to, ko brīvprātīgie darījuši tautas labā, lai aizsargātu cilvēkus un svarīgus objektus. Prieks, ka lekcijā tika pieminēta saistība ar Jēkabpili, jo tas visu padarīja vēl interesantāku. Paldies lekcijas veidotājiem par interesanto, saistošo un izglītojošo stāstījumu! (7.a klases vārdā, Loreta Lazdiņa)
• Pēc lekcijas noklausīšanās, aizdomājos par cilvēku drosmi un gribasspēku. Stāties pretī apbruņotu armiju un ierēdņiem, kad paši bijām neapbruņoti- fenomenāli, kāds varbūt teiktu  par pārdroši. Uzskatu, ka mūsdienās cilvēkiem ir citādāka domāšana un gribasspēks. Nevaru iedomāties, ka cilvēki brīvprātīgi stātos pret armiju! Iestāties par svarīgo, to nevar ikkatrs, viens ir domāt, ka pats rīkotos, taču pavisam kas cits – rīkoties. Lieliska lekcija! (8.a klases vārdā, Elīza Zandberga)
• Bez cīņas un pretošanās brīvību nevar iegūt. Mēs ievērojām cilvēku drosmi cīnīties pret stiprāku valsti. Vai mums pietiktu drosmes tādā situācijā cīnīties pretī?  Latvija ir stipra, un mēs lepojamies par Latviju. (8.c klase)
• Lekcija bija ļoti informējoša, mūsu klase uzzināja par Jēkabpils iedzīvotāju dalību barikādēs. Grūti iedomāties, ka tas noticis nemaz tik sen. Atpazinām dažas vietas Jēkabpilī, kur uzņemtas fotogrāfijas, piemēram, Ļeņina statuja pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas. Mūsu klase būtu gatava arī stāties cilvēku ķēdēs, lai aizsargātu stratēģiski svarīgos objektus, un būtu interesanti piedalīties Baltijas ceļā. (9.e klase)
• Barikādes ir ļoti svarīga daļa no Latvijas vēstures, un tas ir datums, kas katram latvietim ir jāzina. 1991. gada 20. janvāris. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums tiek nodrošinātas šādas lekcijas par tik svarīgām un izglītojošām tēmām. Šī lekcija mums  noteikti paliks atmiņā, un iegūtās zināšanas noderēs eksāmenā. (9.d klase)
• Lekcija par barikādēm Latvijā bija interesantāka,  nekā bijām iedomājušies. Redzot deviņdesmitos gadus, kad cilvēki neapbruņoti un uzvaras negarantēti stājās dzīvajās ķēdēs, saprotam, ka latviešu tauta ir spēcīga un drosmīga. (12.a klases vārdā, Laura Zeņina)
• Izrādās, es 37 gadus esmu nodzīvojusi ,,zem sirpja un āmura”, skan draudoši, taču arī tajā laikā priecājās, baudīja dzīvi, strādāja, meklēja dzīves jēgu. Skatoties un klausoties muzejpedagoģes sagatavoto prezentāciju, atmiņā uzplaiksnīja kāda audzināmā klase, kurā mācījās skolēni, dzimuši 1991. gadā. Daudzi no viņiem tā arī teica: ,,Es esmu Barikāžu laika bērns.” Par to tika runāts ģimenē. Kāda mamma atcerējās meitas gaidīšanas laiku, bet vīrs bijis uz barikādēm. Esot Rīgā, kopā ar klasi gājām garām Iekšlietu ministrijai, meitene pievērsa uzmanību ložu radītiem caurumiem sienā. Tos viņa parādīja pārējiem, jo par tiem stāstījusi vecmāmiņa. Vēsture ir mums blakus. Šlāpins kādā dzejolī raksta: ,,valsts ir darbības vārds./[..] valsts ir tas, ko tu atdod/lai tad varētu kaut ko gūt”. Kas mums katram ir valsts? Vai mēs tikai prasām vai arī protam dot? (Skolotāja Anita Vītola)

Sociālās un pilsoniskās jomas skolotājs Kārlis Klišāns