17. februārī Jēkabpils Valsts ģimnāzijā tika rīkota akcija “Daugavas pierunāšana.” Akciju organizēja JVĢ Latvijas Kultūras kanona konkursa komanda – Elīna Glaudiņa 10.c, Rendijs Ziediņš 10.a, Diāna Mierture 12.b un skolotāja Elga Skrebele. Pasākumā piedalījās 10.c un 8.b klase, skolas parlaments un klašu pārstāvji. Šī gada Latvijas Kultūras kanona konkursa uzdevums ir izvēlēties kādu sev vai sabiedrībai aktuālu problēmu un izveidot protesta formu pret to mākslas valodā, sasaucoties arī ar Latvijas kultūras kanona vērtībām. Lai protestētu, pieņemts rīkot izstādes, piketus, uzņemt videofilmas, rīkot performances u.tml. Bet vai var izveidot protestu, izmantojot arī neparastu kultūras mantojumu? Tādu kā, piemēram, tradīcijas, seni, maģiski rituāli – kuros satiekas ikdienišķais ar mistisko? Mēs nolēmām riskēt un uzrunāt Dabas spēkus. Mēs nolēmām protestēt pret Daugavas palu ūdeņiem, kas šoziem ir kļuvuši par mūsu kopēju sāpi.

 Sens Krustpils apkaimes ticējums vēsta, ka cilvēkam, kam kādā locītavā ir iemetusies sāpe jeb “džergzde”, ir jāņem sarkans dzīpars un ap to jāapsien trīsreiz trīs mezgli. Siešanu, sakot rituālos siešanas vārdus, drīkst izdarīt tikai divi citi – “pirmais” un “pēdējais” – tie ir tādi, kas ģimenē no visiem bērniem dzimuši pirmais vai pēdējais. Pēc šīs siešanas izdarīšanas sāpe locītavā izzudīs.

Lai Daugava nākotnē plūstu rātni un nesadomātu griezt ceļu ģimnāzijas virzienā, mēs ņēmām talkā mūsu senču gudrību, to radoši pārveidojām un zīmīgajā Meteņu laikā, kad saskaņā ar senajām tradīcijām nosprauž jaunos dzīves metus, sējām Daugavai ceļu uz ģimnāzijas pusi.

Ikvienam, kas 17. februāra rītā ieradās skolā, bija iespēja piesiet savu sarkano dzīparu maģiskajai auklai. Pēc tam gājienā devāmies uz vietu, kur Daugava pienāk vistuvāk ģimnāzijai – uz Strūves parku. Pulcējušies ap trijžuburu liepu, vērojām, kā trīs reiz trīs mezglus sēja mūsu skolas “pirmais” jeb divpadsmitklasnieks un “pēdējais” jeb septītklasnieks. Lai nostiprinātu rituāla spēku, pēc tam arī ikviens akcijas dalībnieks tika aicināts individuāli siet Daugavai ceļu uz ģimnāziju – ar sarkanu dzīpariņu siet kopā divus zariņus kādam paša izvēlētam Strūves parkā augošam kokam vai krūmam. Rituāla noslēgumā, lai nesadusmotu Daugaviņu–māmuliņu, sniedzām tai veltījumu, kopīgi nodziedot dziesmu.

Ceram, ka mūsu veikumu Pārdabiskie spēki būs uzklausījuši un Daugava turpmāk plūdīs uz jūru savos ierastajos krastos!
Un, pat ja arī Pārdabiskie spēki, neskatoties uz mūsu pūliņiem, nākotnē nespēs mēroties ar Dabas spēkiem, mēs noteikti esam apmierināti ar savu veikumu. Apkopojot visus akcijas iespaidus, mēs droši varam teikt, ka esam ieguvēji – mēs uzzinājām senas Krustpils apkaimes tradīcijas, iepazīstinājām ar tām savus skolasbiedrus, mācījāmies plānot un organizēt, mācījāmies pārvarēt grūtības, risināt problēmas un, visbeidzot, galu galā – mēs izbaudījām procesu un lieliski pavadījām laiku!

Paldies skolotājām – konsultantēm: Sandrai Bondarei un Dacei Druveniecei!

Paldies 7.–12. klašu atbalsta grupai: Darjai Mickevičai 10.c un Sārai Amandai Kellerei 10.c, Rutai Midegai 7.a, Armandam Umbraško 10.a, Rūdolfam Ošānam 10.c, Ērikam Mežākam 9.a, Elīzai Koļesinskai 12.b, audzinātājām Inesei Rāviņai un Artai Kusiņai.

Īpašs paldies Andai Dombrovskai 10.c. par video uzņemšanu un montāžu!

JVĢ Latvijas Kultūras Kanona konkursa komandas vārdā, Diāna Mierture 12.b