Varētu teikt: skolēni kā Diāna – katra skolotāja sapnis!... Ir jauki sapņot! Bet vēl jaukāk, ja sapņi piepildās. Taču dzīve – paradoksu dārzs. Ir piepildījies sapnis, lai gan paša sapņa nav bijis!... Taču, kā mācītiem ļaudīm pienākas, sākšu no sākuma… 10.klasē pirmajās kopīgajās Dzejas dienās, dodoties rakstīt ar krītiņiem uz asfalta dzejas rindas, iepazīstu sīku meiteni brūnām acīm, kautrīgu, bet ciešu skatienu. Viņa būs mana jaunā skolniece. Uztvērusi manu atbildes skatienu, viņa vaicā: “Vai mēs literatūrā daudz lasīsim? Un ar ko sāksim?” Varianti manās domās pavīd divi: vai nu centīga lasītāja, vai pretējās nometnes pārstāve – būs no tiem skolēniem, kas jau laikus sagatavo skolotāju, ka nekāda pārmērīga iegrimšana grāmatu lappusēs no viņas puses nebūs – sak’ dzīvot un elpot jaunam cilvēkam arī vajag. Taču izrādās – pirmais variants! Lasītāja!!!

Nu var teikt, ka kopā aizvadīti jau gandrīz pilni trīs skolas gadi. Esam iepazinušas vienu otru. Apmaināmies grāmatām, domām. Diāna ikdienā ienāk pie manis kabinetā, lai painteresētos, kā man iet. Pastāsta, kādas grāmatas no bibliotēkas izņēmusi, ko pašlaik lasa. Un pajautā: “Un ko jūs pašlaik lasāt?” Nu jau zinām viena otras gaumi, varam ieteikt, apmainīties grāmatām, ko zināmā C… vīrusa laikā, kad bibliotēkas strādāja ierobežotā režīmā, arī aktīvi darījām.

Laikā, kad daļa jauniešu brīvu prātu ikdienas saziņā un grāmatu izvēlē dzimto valodu nomaina pret angļu mēli, pārsteidz un reizē ļoti priecē Diānas nopietnā attieksme pret latviešu valodu. Viņai piemīt patiesa vēlme apzināti kopt savu valodu, ievērot pareizrakstības normas. Sevi cienošs cilvēks ciena arī savu valodu. Tik vienkārši. Un patiesi.

Centīga, apzinīga, ar lielām darba spējām, augstu atbildību, ieinteresēta kultūras norisēs, mūzikā, mākslā... Vērtību, attieksmes ziņā – nobriedusi personība ar augstu izpratni par ētisko, ar patiesu cieņu pret ikviena skolotāju darbu.

Varētu stāstīt par Diānu vēl daudz. Bet nevajag. Tie, kam gadīsies dzīvē kopā ar viņu strādāt, iepazīs un novērtēs. Mūsu tautas sakāmvārds vēsta: “Runāšana sudrabs, klusēšana – zelts.” Un, ja vārda “klusēšana” vietā saprotam “klusībā, nesūkstoties par apjomu, laika trūkumu un grūtībām” top paveikts pamatīgs darbs, tad zelts top ZELTS!... Un man, iespējams, ir bijis lemts piedalīties Diānas sapnī? Paldies par šo iespēju!

No sirds sveicu, Diāna!

latviešu valodas skolotāja Dace Druveniece