Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.c klases “Skolas somā” teātra izrāde, Anatomijas muzejs un Čekas pagrabi
16
Jūn
|
|
13.jūnijā, dienu, pirms oficiālā mācību gada noslēguma, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9.c klase devās ekskursijā. Veidojot tās saturu, tika ņemtas vērā skolēnu intereses, un viņi izvēlējās Anatomijas muzeju, Stūra māju jeb čekas pagrabus un programmas “Skolas soma” ietvaros Valmieras Drāmas teātra izrādi “Burbulis”, kas tika rādīta Dailes teātrī. Izbaudījām Kronvalda parka lielo koku ēnu, dodoties uz nākamo objektu. Pa ceļam iegriezāmies Esplanādē, aplūkojām pieminekli Rainim, agrāk redzētu literatūras mācību grāmatā, kad runājām par Dzejas dienu norisēm. Okupācijas muzeja filiāle “Stūra māja” sagaidīja mūs ar čīkstošām durvīm, izstādi par Okupācijas varas sastrādāto, kā arī gida Ilmāra interesanto stāstījumu, ejot pa arestēto cilvēku moku ceļu, sākot ar ienākšanu, reģistrēšanu, pratināšanu, ietekmēšanu u.c. Stāstījums rosināja līdzpārdzīvot, izjust reālas šausmas, apjaust cilvēku ciešanas. Ar citu izpratni izgājām no pagrabiem, novērtējot drošības jautājumu aktualitāti mūsdienās, īpaši Ukrainas notikumu kontekstā. Divas stundas tika veltītas pusdienu pauzei, un šo laiku kopā ar draugiem izmantojām gan pusdienošanai, gan iepirkšanās procesam. Tad autobuss mūs nogādāja uz Dailes teātri, kur notika Valmieras Drāmas teātra viesizrādes. |
Divi teātri vienā: Dailes teātra rekonstruētais skvērs, ēkas arhitektūra, iekštelpu plašums un svinīgums, saposušies ļaudis, tērzēšana pusbalsī pirms izrādes sākuma un Valmieras teātra izrāde “Burbulis”, kas aizveda atpakaļ pandēmijas laikā, rosinot atbildēt uz jautājumiem par sabiedrības dzīvi pēc tās. Vairākas reizes izskan jautājums, kas ar mums notiek. Slimnieku un medicīnas personāla tēlos, attiecībās atklājas apmulsums, maldi, kļūdas, ietekme uz tālāko dzīvi. Lai gan darbības vide ir slimnīca, tomēr runa nav par ārstēšanu, slimībām medicīnas nozīmē, drīzāk jādomā par sabiedrības veselību, spēju adekvāti novērtēt situāciju un izvēlēties, kā rīkoties, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Izrādē ir atsauces uz medijos izskanējušajiem faktiem pandēmijas laikā: nopirkti sertifikāti, ticība mistikai, nepārbaudītiem ārstēšanas līdzekļiem, ārstu pārslodze, “izdegšana” u.c.
Izrādē reizēm smējāmies, bet šie bija smiekli ar rūgtu piegaršu. Jo smējāmies par mums pašiem, 21. gadsimta cilvēkiem, kas aizmirst zinātni, izglītību vīrusa izraisīto šausmu priekšā. Iespējams, ka kāds aizdomājās par dzīvi mūsdienu Latvijā, gatavību risināt sabiedrības problēmas. Mums būtu jākļūst gudrākiem, nevis jāiestrēgst savu priekšstatu pasaulē. Izrāde piedāvā vērtēt tikko aizgājušo laiku.
Valters atzīst, ka izrāde ļoti patika, īpaši aktieru spēle. Viņaprāt, tēma ir aktuāla mūsdienām.
Beāte savu viedokli paguva izteikt LTV raidījumam “Kultūrdeva”, iespējams, tas tiks iekļauts raidījumā.
Nikam un lielai daļai viss patika, negribējās izvērst vērtējumu plašāk.
Kopumā ekskursija un teātra izrāde tika novērtēta kā izdevusies. Tas bija 9.c klases pēdējais brauciens šādā sastāvā. Nākamo mācību gadu uzsāksim citos kolektīvos.
Paldies par šo dienu un sadarbību 3 gadu laikā! Lai saglabājas interese par kultūru, sabiedrības dzīvi, citiem cilvēkiem un lieliskas atmiņas par ieraudzīto, pamanīto, iegūto klases ekskursijās!
Kopā ar 9.c dienu pieredzēja audzinātāja Inga Ermansone