Esam atbildīgi, klases vecākā vēlēšanas

Katrai klasei ir nepieciešams atbildīgs un kārtīgs klases vecākais, kas spēs sasaukt klasi vajadzīgajā brīdī vai aizstāvēt savas klases intereses. Šogad klases vecākā vēlēšanas notika tāpat kā pagājušo gadu, katram cilvēkam tika iedota viena sarkana lapiņa un otra zila. Katram 11.b klases skolēnam vajadzēja uzrakstīt uz sarkanās lapiņas meitenes vārdu un uz zilās - zēna, kuri pēc mūsu domām spētu ieņemt šo godpilno un svarīgo amatu – klases vecākais. Ar lielu balsu pārsvaru savu klases vecāko vietu nemainīgi saglabā Katrīna Kotoviča un Kaspars Kalniņš. Mēs varam secināt, ka pagājušā gada darbi, ko veikuši klases vecākie, ir atstājuši labu iespaidu un novēlu būt tik pat vienotiem un drošiem. Lai izdodas!

1. septembris – mūsu klases dzimšanas diena

Pirmais septembris mūsu 11.b klases kolektīvam ir īpašs ne tikai ar to, ka atsākas mācības, bet tā ir mūsu klases dzimšanas diena! Jau otro gadu mēs esam kopā diendienā un tveram pozitīvas emocijas viens no otra. Atminos, ka pagājušo gadu katrs no mums bija nedaudz sabijies un kautrīgs, bet pateicoties mūsu klases audzinātājai – Ingai Saulītei, kura prata iedrošināt, motivēt, reizēm “nosēdināt uz zemes”, mēs atvērāmies un kļuvām saliedēti. Laikam šo jau var saukt par mūsu klases tradīciju - katrs skolēns pasaka novēlējums citiem un aizdedzina svecīti kliņģerī, lai mazā liesmiņa palīdz piepildīties labajiem vārdiem un domām. Es ticu, ka siltums mūsu sirdīs saglabāsies ilgi, draugu vārdi un novēlējumi piepildīsies un lai mēs paliksim tik pat saliedēti un draudzīgi kā vienmēr.

Galerijas “Manss” apmeklējums un jušana līdzi Latvijas komandai basketbolā

06.09. Mēs devāmies uz galeriju “Manss”, tā ir viena no pirmajām un lielākajām privātajām galerijām Latvijā.

Galerijas darbinieki mums spēja pastāstīt interesantā un atraktīvā veidā par vairākiem māksliniekiem - gan par viņu izglītību, gan viņu mākslas darbiem, gleznām. Izstādē bija mākslinieku un to skolotāju darbi. Manuprāt, tik neparasti, ka viņu darbus var vērot blakus. Izstādes motīvs balstās uz modernisma darbiem, tāpēc katrs apmeklētājs gleznā saskata ko citu. Lai tiešām uzzinātu patieso gleznas vēstījumu, brauc speciāli mākslas pazinēji, kas pēta un nolasa darbā vēstīto.

Tieši šajā dienā noritēja arī basketbola spēle, kurā Latvijas komanda spēlēja pret Vāciju un, protams, ka mūsu klase juta līdzi un ceļā līdz galerijai un atpakaļ daudzi no skolēniem skatījās spēles fragmentus tālruņos un emocionāli juta līdzi. Arī citas spēles čempionātā sagādāja pozitīvas emocijas pat tiem, kuri nav aktīvi basketbola fani, īpaši Latvijas – Lietuvas spēlē, kurā mūsu komanda uzvarēja. Šeit divu skolēnu izjūtas par spēli un mūsu basketbolistu atgriešanos Rīgā - Mārcis Jānis Krūmiņš: ”Ļoti jutu līdzi Latvijas izlasei gan Džakavitā, gan Mallinā. Vienmēr biju ar komandu gan uzvarās, gan zaudējumos. Pirmdien biju Rīgā, lai sagaidītu mūsu izlasi atgriežoties mājās. Ļoti aizkustināja mūsu trenera Lukas Banki vārdi, ka lielākā vērtība nav tas, kas mums ir, bet tas, kas mums ir apkārt”, savukārt Estere Tomiņa saka: ”Skatoties spēles, man dažkārt bija ļoti liels uztraukums, bet biju sajūsmā. Ļoti lepojos ar mūsu basketbolistiem, un noteikti ir, kur tiekties tālāk. Sagaidīšana bija kaut kas neticams. Emocijas ņēma virsroku, noteikti bija vērts aizbraukt un piedzīvot to”. Tas ir tik skaisti, ka spējam apvienoties un just līdzi savējiem uzvarās un nenosodīt zaudējumos.

Kristiāna Krūmiņa, 11.b klase