Apskatīt vairāk mirkļus

Lai pateiktos un iepriecinātu mūsu skolas skolotājus, mēs tiem sarūpējām dāvaniņas. Kēksiņu un cepumu cepšana ir ierasta lieta, tāpēc nevēlējamies atkārtoties, un tapa ideja par baloniem, kam klāt piesieta lentīte ar nelielu novēlējumu. Līva Mitre iegādājās balonus no mūsu klases kopējā budžeta un, lai atvieglotu darbu, savlaicīgi piepūta tos, un nogādāja skolā. Kopīgi darbojoties pabeidzām mūsu iecerētās dāvanas.

Devāmies uz stundām un mūsu ieceri realizējām, katram klases skolēnam tika iedalīts skolotājs, kam balons būs jāpasniedz. Skolotāji bija priecīgi saņemt mūsu dāvanu, tā sniedza nelielu, gaisīgu un bērnišķīgu prieku garās dienas laikā.
Ar šo stāsts par gatavošanos Skolotāju dienai nebeidzas. Protams, ka vismīļākā skolotāja mums ir mūsu klases audzinātāja Inga Saulīte. Noritēja dažādas diskusijas par to, ko dāvināt mūsu skolotājai. Nonācām pie vienota secinājuma, ka tam ir jābūt augam, jo skolotājai ļoti patīk puķes, dažādu veidu augi.

Klases grupā sarīkojām balsošana par īstā auga izvēli, katrs pauda savu viedokli par to, kurš nu būs īstais, ko pasniegsim skolotājai. Beigu beigās nonācām pie vienota secinājuma. Augs izmērā bija liels un tas arī bija jānogādā skolā. Kaspars izdomāja vest to ar velosipēdu, vienā rokā turēdams puķupodu un ar otru roku vadīdams stūri. Samantas mamma, vedot Samantu uz skolu, pamanīja Kasparu un uzreiz apstājās ceļa malā, lai ieliktu augu mašīnā un atvieglotu Kasparam ceļu līdz skolai. Katram no mums lika pasmaidīt šis atgadījums, ja patiešām vēlies kaut ko, tad tu spēsi to izdarīt jebkādā veidā.

Marija Silava, 11.b