Kāda Jaunķemeru meža malā mūs sagaidīja vīrs ar cepuri, tērpts garā mētelī un ādas zābakos. Viņa izskats lika jaust par gaidāmās aktivitātes nopietnību. Tik tiešām! Spēles laikā caur vēsturiskiem stāstiem un izaicinājumiem nokļuvām Pirmajā pasaules karā. Daļa no mums iejutās latviešu strēlnieku, daļa – vācu armijas lomā. Veicām atspiešanos un no pirmsskolas laika atcerējāmies zosu gājienu. Pārbaudījām dzirdi, reakciju un matemātikas zināšanas. Praktizējām šaušanu un telšu celšanu. Plānojām uzbrukumu un domājām stratēģijas. Tas viss mūs sagatavoja galvenajam – cīņai. Uzvaras dēļ bijām gatavi darīt jebko! Pārvarējām dubļus, krūmus, nestabilu tiltu, saknes. Skrējām augšup pa kalnu, slēpāmies ierakumos. Metām ar bumbām, ķērām un izvairījāmies no tām. Kopīgi pārliecinājāmies, ka karā bija svarīgs ne tikai fiziskais un garīgais spēks, bet arī komandas vienotība.

Ar netīrām rokām un apģērbu, sārtumu vaigos un lielisku omu devāmies mājup. Atpakaļceļā dalījāmies iespaidos un kopā dziedājām. Brīnišķīgās harmonijas bija vēl viens komandas spēka pierādījums un pasakains dienas noslēgums. Mūsu pirmā kopīgā ekskursija un pirmā ekskursija vidusskolā... Tā nenoliedzami ir izdevusies! Rudens saule ir izbaudīta, zināšanas – papildinātas, un kopīgas atmiņas, kuras vienos arī pēc skolas gadiem, – radītas.

10.b klases vārdā, Agnese Zvaigzne–Elksnīte

Klasesbiedru atsauksmes:

Kate: Mums ļoti paveicās ar laiku, ka tas nebija lietains, auksts, jo visas aktivitātes un pastaigas lielākoties bija ieplānotas ārā. Esmu bijusi citos purvos, bet Lielo Ķemeru tīreli apskatīju pirmo reizi. Pa purvu staigājot, izbaudīju skaistos dabas skatus, komunicēju ar klasesbiedriem un iepazinu augus saistībā ar bioloģijā uzdoto mājasdarbu. Mēs visi bijām atvērti atpūtai pie dabas, bija jauki, ka purvu varējām katrs apskatīt savā tempā, protams, iekļaujoties tā, lai paspētu uz citiem objektiem. Muižā iestiprinājāmies ar garšīgām pusdienām un apskatījām ēkas, senos transporta līdzekļus. Patika muiža un tās skaistā apkārtne!

Pēdējā objektā “Izlūku gaitās” mūs ļoti labi pamocīja, mācīja komunicēt, sadarboties un pateikt “paldies” arī par nestandarta lietām. Pildījām uzdevumus pa komandām, ieguvām arī nelielu ieskatu, kā šaut ar “gaisenēm”. Es iejutos vāciešu lomā, kur devāmies uz kādiem seniem, reāliem ierakumiem paugurā. Attīstījām maņas saklausīt pretinieka ierašanos. Ieguvu pieredzi, kā runāt ar veco telefonu. Sajūtas gan bija ļoti dīvainas un sirreālas atrodoties vietā, kur nogalināti daudzi cilvēki, jo mēs šo izdzīvojām caur spēli, bet agrāk tā bija realitāte. Ļoti patika Izlūku komandieri, viņu pieeja, laba komunikācija, interesantais stāstījums. Pēc šī visa pasākuma man vēl šodien sāp visas malas. Kopumā, manuprāt, ekskursija bija izdevusies – gan ar labo laiku, gan iekļautajām aktivitātēm.

Dārta: Ir svarīgi satuvināties un saliedēties ar saviem kolēģiem – savu klasi. Tie ir cilvēki, kuri kādu laiku būs daļa no manas dzīves. Iespēju saliedēties mums dod kopīgi piedzīvojumi un izaicinājumi. Cauri mūsu pirmajam kopīgajam izaicinājumam devāmies piektdien, 13. oktobrī. Kopīgi nogājām 3,4 km pa purva taku, vienlaicīgi pildot uzdevumus un filmējot video. Tad godam izturējām spēli "izlūku gaitās", kas prasīja īstu prasmi sadarboties un uzklausīt citam citu. Šīs aktivitātes ļāva man dziļāk iepazīt Latviju, tās vēsturi, dabu, savu klasi, savus draugus. Un pats galvenais, šī bija iespēja jautri, izglītojoši un aktīvi pavadīt laiku.

Zane: Ekskursija man ļoti patika. Bija jauki apstaigāt muižas teritoriju. Ļoti iepatikās izlūku gaitas, kaut arī nākamajā dienā sāpēja kājas, bet tomēr tas bija vērts to. Vēlētos pamēģināt pavasara piedāvāto plānu, cerams, ar klasi vēlreiz tur aizbrauksim pa nakti!...

Lauma: Ekskursija, manuprāt, bija ļoti produktīva, piepildīta un sabalansēta. Man tā deva lielu prieku, iedvesmu no dabas, zināšanas no strēlnieku spēlēm un izlūku gājiena. Es ļoti izbaudīju pastaigu pa purvu, kurš ievijās rudens nokrāsās. Purva ekosistēma, svaigs gaiss, nesteidzīga pastaiga katram savā "tempā". Mierīgā pastaiga un kopīgo foto veidošana ar klasi skatu tornī pagriezās pa 180 grādiem, kad ieradāmies mežā, izlūku gaitu spēlē. Disciplīna, uzdevumi, kur vajadzīgs ne tikai fizisks spēks, bet arī stratēģija, domāšana un mentālā noturība. Sports, vēsture, precizitāte, saliedētība. Man tas viss ļoti patika, un, patiešām, uz ko tādu, es dotos vēlreiz!

Līga: Man šī ekskursija ļoti patika. Bioloģijas uzdevuma dēļ bija ļoti interesanti staigāt pa purvu un meklēt dažādus augus un pēc tam tos analizēt un pētīt. Izlūku gaitās varēja iejusties strēlnieku un vāciešu pēdās, celt telti, šaut mērķī un plānot uzbrukumus, kā kādreiz to darīja Pirmajā pasaules karā. Šlokenbekas muižā izbaudīt senatnes elpu un garšīgi paēst. Ekskursijas laikā valdīja laba un draudzīga atmosfēra!

Ance Paula: Brauciens bija diezgan mierīgs un interesants, visu padarīja labāku jaukie laikapstākļi. Domāju, ka man, kā jau lielākajai klases daļai, vislabāk patika strēlnieku izlūku gaitu spēle. Man ļoti patika gan fizisko aktivitāšu daļa, gan vēsturiskais ieskats (tiešām uzzināju vairākus jaunus faktus!). Izlūku komandieri ir ļoti aktīvi un jautri, bija patīkami sadarboties!

Envija: Purva takā priekš manis bija drusku garlaicīgāk, jo esmu jau daudz izstaigājusi tādas, bet tomēr dabas skati, ko mēs redzējām, bija apburoši. Pusdienas Šlokenbekas muižā bija ļoti gardas, un ļoti labi, ka pēc pusdienām mēs varējām paši pastaigāt un apskatīt seno muižu. Esmu sajūsmā par strēlnieku izlūku gaitu spēli! Lai gan man jau trīs dienas sāp muskuļi, es tomēr nenožēloju, ka to izgāju, un labprāt dotos uz turieni vēlreiz.

Elvita: Man ļoti patika mūsu ekskursija, jo varēja iepazīt jaunos klasesbiedrus ārpus skolas. Vislabāk man patika izlūku gaitas, jo varēja iejusties strēlnieka lomā, uzzināt jaunus faktus par vēsturi 1. Pasaules kara laikā.

Liveta: Brauciens deva ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī iespēju iepazīt klasesbiedrus labāk. Izlūku gaitās bija svarīgi sadarboties savā starpā, priecājos, ka mums tas izdevās!