vairāk mirkļus var aplūkot /ej-uz/34360

14. novembrī – Latvijas dzimšanas dienas nedēļā – 4. stundas laikā mūzikas kabinetā pulcējās 7. - 9. klašu mūzikas novirziena skolēni, kas, skolotājas Sandras Bondares iedvesmoti, katrs bija apguvis un sagatavojis nospēlēšanai citiem vienu paša izvēlētu latviešu tautas dziesmu. Spēlēja visi! Arī tie, kas nekad nav spēlējuši klavieres. Dzirdējām arī flautas, mežragu, ksilofonu, Lauris dziedāja… Skatītāju rindās bija uzaicināta 10.b klase un skolotājas D. Druveniece, M. Dilbeka, S. Stikāne, E. Skrebele. Lai drosme būtu lielāka un melodija krāšņāka, skolotāja katram muzicētājam piespēlēja pavadījumu, un tad jau skanējums nudien bija izdevies krāšņs un kupls!

Laikā, kad daudzi skolēni nezina, ko nozīmē vārdi “talka” vai “sakta” (nevis broša!), vai “bāra bērni”, šāds mazs koncerts sev pašiem ir ļoti vērtīgs un izglītojošs! Tas apliecina – mēs katrs esam dziedātājs, muzicētājs, dejotājs, jo ritmā sitām arī plaukstas un kājas taktī piesitām vai šūpojām zem krēsla!

Arī es kopā ar skolotāju Sandru uzspēlēju klātesošajiem reiz bērnībā vecmāmiņas man iemācīto tautas dziesmu “Jūriņ prasa smalku tīklu”. Paldies skolotājai par iedrošināšanu! Spēlējot “Jūriņu”, domās vēlreiz pateicos vecmāmiņai par to, ka mācīja mums, mazbērniem, tautas dziesmas, dungoja tās skaļi, ikdienas darbus veicot.

Beigās visi kopā nodziedājām:

“Dod, Dieviņi, kalnā kāpti,
Ne no kalna lejiņā(i)!
Dod, Dieviņi, otram dot(i),
Ne no otra gauži lūgt!”

Skolotājas iecerētais un kopīgiem spēkiem realizētais projekts “Mana dažādā tautas dziesma!” ir izdevies un pierādījis: katrs mazliet, un kopā paveicam daudz! Kā tas ne reizi vien apliecinājies daudzos notikumos mūsu tautas vēsturē.

Liels paldies skolotājai Sandrai Bondarei par patriotiskas liesmiņas, uzdrīkstēšanās dzirksteles un tautas sakņu, tautas dziesmu spēka, to skaistuma, vārdos ietērpto domu gudrības apzināšanās iedegšanu un uzturēšanu, aktualizējot un nododot jaunajai paaudzei.

projekta dalībnieku vārdā, d. v. Dace Druveniece