Vairāk mirkļus var aplūkot saitē: /ej-uz/53569

4.oktobrī 7.c klase kopā ar audzinātāju devās ekskursijā uz Cesvaini. Mēs devāmies īstā piedzīvojumā! – “Manadaba” piedāvātajā “Saliedēšanas pārgājienā Cesvainē”. Pārgājiens sākās Cesvaines pilsētā, netālu no vienas no Latvijas skaistākajām pilīm. Maršruta garums aptuveni 5 km. Pārgājiena laikā apskatījām Cesvaines kultūrvēsturisko apbūvi, Cesvaines pils parku, pilskalnu (Baronkalnu). Pārgājiena maršruts bija pa meža ceļiem, takām, pļavām, gar Sulas upi, pa “džungļiem”. Galvenais uzdevums bija visiem kopā pieveikt šo distanci. Pārgājiena laikā pildījām dažādus uzdevumus, kas stiprināja sadarbību. Pēc pārgājiena bija pikniks pie ugunskura.

Līva: “Pārgājiens bija jautrs un interesants, un dubļains. Laba pieredze! Mēs kāpām, rāpāmies pa stāvām nogāzēm, šķērsojām upi vairākas reizes. Pēc pārgājiena baudījām pikniku, cepām desas, maršmelovus un “skautu maizi” (bija laba!)”.

Markuss: “Man visvairāk patika cept desiņas. Bija interesanti kāpt kalnos. Ļoti patika uzdevums, kad bija jāiet pa virvi. Patika šķērsot upi, bet nepatīkami bija, kad samirka kājas.”

Elīza: “Pārgājienā patika, kad bija jāiet pa virvi. Iemācījos taisīt plaukšķi ar lapu un svilpot ar zāli.”

Karlīna: “Pārgājienā mani pārsteidza dubļainie kalni, pa kuriem vajadzēja rāpties. Bija grūti, bet uzkāpām. Man patika kāpt pāri upei pa akmeņiem. Pārgājiens bija garš. Piknikā cepām skautu maizi.”

Estere: “Man ļoti patika pārgājiens. Pirmais šķērslis bija dubļains, stāvs kalns. Mums visiem izdevās uzkāpt. Kāpjot izpalīdzējām viens otram. Liels izaicinājums bija šķērsot upi, kur atkal varējām viens otram izpalīdzēt. Pēc pārgājiena bija jauks pikniks.”

Keita: “Man patika pārgājiens, tas bija ļoti interesants. Sākumā viss bija forši, līdz nonācām pie kalna, kurā bija jātiek augšā. Sākumā domājām, ka tas ir joks, bet nē, visiem vajadzēja tik augšā, bija grūti, bet visi tikām augšā, viens otram izpalīdzot. Kad nonācām pie upes, pa slideniem kokiem bija jātiek pāri, tas bija ļoti baisi. Visiem kājas bija slapjas. Bija forši!”

Karlīna: “Pārgājienā baudījām dabu, daudz svaiga gaisa, kas bija patīkami. Iemācījos jaunas lietas. Interesanti un aizraujoši bija kāpt kalnos un šķērsot upi, bija daudz adrenalīna.”

Evelīna: “Pārgājiens bija jautrs, grūts, skaists un piedzīvojumiem pilns.”

Ričards: “Pārgājiens man ļoti patika. Bija ļoti jautri iet pāri upei, kāpt stāvajos, dubļainajos kalnos. Man garšoja skautu maize un ceptie maršmelovi.”

Gustavs: “Pārgājiens bija lielisks. Lieliski pavadījām laiku, iemācījos jaunas lietas, iepazinu klasesbiedrus. Bijām netīri, bet tas nekas, jo ļoti visu izbaudīju.”

Pēcpusdienā ar “Latvijas Skolas somas” atbalstu devāmies uz Cesvaines pili. Cesvaines pils ir Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība. Pils īpašnieks Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857 – 1904) ēku cēla no 1893. līdz 1896.gadam kā Cesvaines muižas jauno kungu māju. To projektējuši prominentie Berlīnes arhitekti H.Grīzenbahs un A.Dinklāge.

Līva: “Pils bija ļoti, ļoti skaista un liela. Vislabāk man patika pils tornī, tas skats uz pilsētu.”

Estere: “Pils no ārpuses bija liela un skaista. Pilī bija daudzas istabas, bet ne visās varēja ieiet. Pilī bija viens baiss gaitenis, jo bija tumšs.”

Karlīna: “Pilī man patika, ka varēja uzvilkt bahilas. Bija interesanta tērpu izstāde un skaistas gleznas. No torņa pavērās skaists skats uz pilsētu.”

Vladislava: “Cesvaines pils bija ļoti skaista. Ļoti patika skaistais skats pils tornī. Interesanta bija tērpu izstāde un dažādie priekšmeti no senajiem laikiem.”

Gustavs: “Pils bija apbrīnojama. Skats no torņa lielisks. Pagrabs gan bija baiss. Apbrīnoju pils arhitektūru.”

klases audzinātāja Inese Rāviņa