18. oktobrī, saulainā un siltā rudens dienā, mēs, 10.d klase, devāmies izglītojošā ekskursijā uz Sunākstes pagastu, lai iepazītos ar vācu mācītāja, rakstnieka, valodnieka, apgaismes laikmeta izcilās personības Gotharda Frīdriha Stendera (1714-1796) devumu. Pirmais apskates objekts bija Sunākstes baltā baznīca, kas celta no 1827. līdz 1829.gadam un ir ampīra stila valsts kultūras piemineklis. Šajā draudzē Stenderi bija mācītāji 15 paaudzēs un kalpoja 149 gadus. Baznīca stalti stāvēja uz dzeltenu lapu noklāta paugura, un tās zilzaļie jumti izcēlās rudens ainavā. Arī baznīcas interjers izcēlās ar savu gaišo atmosfēru. Sēžot tās solos, klausījāmies gidē Mirdzā, kura mūs iepazīstināja ar dažādiem svarīgiem un interesantiem faktiem par baznīcu un tās vēsturi, piemēram, 1843.gadā šajā draudzē bija reģistrēti 6506 cilvēki, 1939.gadā – 962, bet šobrīd – 20, kas skumji liecina par šīs vietas apdzīvotību. |
Tālāk gājām aplūkot dažādus objektus baznīcas mācītājmuižas parkā. Sākām ar Vecā Stendera kapu kalnu, kur apglabāts pats Gothards Frīdrihs Stenders. Viņam ir bijusi liela loma latviešu valodas un literatūras attīstībā, kas padara viņu par spilgtu un ietekmīgu personību. Kapu kalnā atrodas arī piemiņas vieta “Baltais enģelis”, kas veltīta Vārenbrokas muižas barona meitas Angeles traģēdijai.
Devāmies arī pastaigā pa “Bildu ābices” taku, kas izveidota par godu pirmajai ilustrētajai ābecei latviešu zemniekiem 1787.gadā. Dzelteno lapu gadalaikā tā izskatījās tik skaisti! Šī taka ir īpaša ar to, ka tās garumā ir izvietoti visi latviešu ābeces burti, kopā ar Vecā Stendera pamācībām. Pēc tam izgājām “Augstas gudrības grāmatas” taku, kas veltīta Vecā Stendera pirmajai populārzinātniskajai grāmatai latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas, bioloģijas zinātņu jautājumiem. Šī taka ir unikāla ar daudzajiem dižkokiem, un mums pārsteigums bija divi melnalkšņi, kuri ir atzīmēti kā dižkoki.
Ekskursijas beigās pulcējāmies pie skulpturālā ansambļa jeb viedvietas “Gaismas vārti”, kas izveidots Sunākstes mācītājmuižas vietā, un tās autors ir tēlnieks Ojārs Feldbergs. Šī vieta ir veltījums divām diženām, daudzpusīgām gara personībām: Vecajam Stenderam un Jānim Stradiņam. Gaismas vārti simbolizē apgaismību, jo “katrs cilvēks var būt garīgas gaismas nesējs. Jo plašāk paveras gaismas vārti, jo plašāka gaismas strēle sāk ceļu tālāk”, tā ir teikts šīs vietas simboliskajā vēstījumā. Pēc vareno akmeņu apglāstīšanas ceram, ka arī mūs skars apgaismības stars, jo mēs katrs pats ejam savu garīgās izaugsmes ceļu.
Vēlamies pateikt paldies gidei Mirdzai un klases audzinātājai K. Modnikai!
Alise Zvejniece, 10.d