vairāk mirkļus var aplūkot galerijā: /ej-uz/54781

31.oktobrī, mēs, 10.d klase ar klases audzinātāju Kristīni Modniku, devāmies uz galeriju “MANS’S”, vienu no pirmajām un lielākajām privātajām mākslas galerijām Latvijā, kur apmeklējām 33. Lielo vasaras izstādi. Tā bija īpaša pēcpusdiena, jo mēs esam jauna klase un vairākiem klasesbiedriem šī bija pirmā iepazīšanās ar izstāžu zāli. Apmeklējuma laikā galerijas darbinieki mūs iepazīstināja ar izstādē eksponēto mūsdienu latviešu mākslinieku darbiem, kā arī sniedza nelielu ieskatu laikmetīgās mākslas daudzveidībā. Šajā izstādē bija apskatāmi vairāk nekā 200 darbi visdažādākajos mākslas stilos un tehnikās, katrai no mums bija iespēja atrast sev tīkamāko un par to izteikt savu interpretāciju. Mūs pārsteidza tas, cik daudz Latvijā ir profesionālu gleznotāju ar tik radošu un oriģinālu apkārtējās pasaules atspoguļojumu. Ar īpašu interesi mēs skatījām arī vecmeistares Maijas Noras Tabakas jaunākos darbus “Domātājs”, “Šahs” un “Steidzīgā”, kas tapuši pavisam nesen un palikuši vēl no mākslinieces pavasara personālizstādes.

Paralēli mākslas darbu apskatei galerijas darbinieks Ivars mums deva āķīgu uzdevumu - viņš mums parādīja attēlu ar kādu gleznu, un mums izstādē bija jāatrod kāds cits šī mākslinieka darbs. Pēc vairākiem minējumiem un Ivara dotajiem mājieniem Egija uzminēja, ka glezna pieder pašam galerijas īpašniekam un māksliniekam Uldim Čamanam, kurš sākotnēji ir gleznojis reālisma manierē, bet nu jau gadus 30 ir abstrakcionisma mākslinieks. Par pareizo atbildi Egija saņēma saldu balvu.

Loreta Paļuga, 10.d

Pēc mēneša, 25.novembrī, mēs atkal devāmies uz galeriju “Mans's”, lai gūtu pilnīgi jaunus mākslas piedzīvojumus un iepazītos ar iepriekš nezināmu mākslinieku - Latvijā dzīvojošā armēņu mākslinieka Artura Akopjana un tatāru mākslinieka Ramina Nafikova - dubultizstādi. Izstāde mūs pārsteidza ar mums neierasto gleznu estētiku- savdabīgo krāsu paleti, abstraktajiem tēliem, naivismu un formālo abstrakcionismu. Mēs secinājām, ka katras tautas mākslinieki savos darbos neapzināti atspoguļo arī savu etnisko identitāti, tāpēc šī izstāde nojauca iepriekšējos priekšstatus par tradicionālajām krāsām, tēmām, ko ierasts redzēt mūsu reģiona mākslinieku darbos.

Mani visvairāk uzrunāja Artura Akopjana glezna “Raudupiete”,un, izpētot šo darbu, sapratu, ka tās nosaukums atspoguļo Rūdolfa Blaumaņa noveles “Raudupiete” motīvu. Mani pārsteidza tas, cik emocionāli dziļi un izjusti armēņu mākslinieks spējis atklāt latviešu Raudupietes spilgtās emocijas-plosošo kaisli un iekšējo izmisumu. Gleznā ir attēlota sieviete, viņas acis ir bēdām pielietas, viņas lūpas vārgi un niecīgi izdaiļo izsmērējusies lūpu krāsa. Ar elkoņiem atstutējusies pret galdu, uz kura stāv iztukšota vīna glāze un šķīvis ar vien diviem zirņiem, sieviete, galvu rokās saķērusi, ieklausās Matīsiņa, sava dēla, vārdos: “Memmiņ, vai tu atnesi man kukulīti?” Iedziļinoties šajā gleznas vēstījumā, raisās domas par noveles vēstījumu – Raudupietes smagajiem iekšējiem pārdzīvojumiem, ko rada izvēle. Šī glezna man liek domāt par savām vērtībām un tikumiem, par situācijām dzīvē, kad kaislību, alkatības dēļ tiek pievilta un izpostīta ģimene.

Alise Zvejniece, 10.d

Manas izvēlētās gleznas autors ir Ramins Nafikovs, tatāru mākslinieks, kurš dzimis Kazaņā 1967.gadā, absolvējis Kazaņas Mākslas skolu un 1997.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu. Viņa darbi ir orientēti uz formālo abstrakcionismu, kurā dominē spēcīgas krāsas un formas. Konkrētajai gleznai, ko izvēlējos, tāpat kā lielākajai daļai Ramina darbu, nav nosaukuma, un tā tapusi 2024.gadā. Tā saistīja manu uzmanību ar maigo un skaisto krāsu gammu, kā arī melnajiem akcentiem.

Pētot šo gleznu, es atklāju, ka, skatoties uz abstrakto mākslu, es pati varu iztēloties, ko es tajā redzu, tas mani tieši saista, kādu atziņu es pati vēlos no tās iegūt. Es varu izdomāt jebko, katrs cilvēks šādās gleznās ieraudzīs kaut ko savu, kaut ko nebijušu un citiem, iespējams, nesaprotamu. Tas, ka gleznai nav nosaukuma, palīdz pašam raisīt savas domas, jo nav neviena dota pavediena, kurā virzienā šo domu meklēt. Ir tikai jāieskatās gleznā un jāplūst virzienā, kurā tā tobrīd nes.

Eleonora Leišavniece, 10.d

Artūra Akopjana glezna “Skola” ar bērna tēlu uz zaļa fona man rosina dziļas pārdomas par cilvēka iekšējo pasauli, īpaši bērnības emocionālo trauslumu. Gleznas krāsu palete ir vienkārša, bet ļoti izteiksmīga. Zaļais fons man atgādina skolas tāfeli, šī krāsa veido kontrastu ar bērna bālo ādas toni. Zaļā krāsa mums bieži saistās ar dabu, mežiem, bet šeit tā šķiet nospiedoša, it kā atgādinot par skolas sistēmas smagumu un tās spiedienu uz jaunām, trauslām personībām. Es domāju, ka mākslinieks aicina mūs atcerēties, cik svarīgi ir ieklausīties bērnu jūtās un atbalstīt viņus šajā sarežģītajā dzīves posmā. Gleznas vēstījums ir universāls - bērnība ir trausla, un mūsu atbildība ir to sargāt.

Melānija Nagle, 10.d

Vēlamies teikt lielu paldies galerijas darbiniekiem par laipno uzņemšanu un mūsu katra mākslas zināšanu pilnveidi un bagātināšanu, kā arī galerijas īpašniekam Uldim Čamanam par lielisko mākslinieku gleznu izvēli un sadarbību ar kultūrizglītojošo projektu “Latvijas Skolas soma”.

10.d klase un audzinātāja Kristīne Modnika