“Laiks skrien vēja spārniem”! Un drīz klāt jau ziemas brīvdienas. Bet tā vien šķiet, ka pavisam nesen aiz loga sārtojās rudens un gaisā tikai virmoja doma par gaidāmo ziemu… Brīdī, kad skolēni rudens brīvdienās baudīja atvasaras siltos pieskārienus, skolotāji aktīvi pilnveidoja savas profesionālās pieredzes dažādās jomās. “Saujiņa” skolotāju nāca kopā uz lekciju “Labbūtības veicināšana izglītības procesā, vardarbības risku novēršanā un mazināšanā”, kurā mūsu skolas psiholoģe Laila Ščadro, skaidroja teorētisko pamatojumu tēmas izzināšanā un piedāvāja arī praktiskus vingrinājumus savas labbūtības izzināšanā, kas sākas ar sava “es ” izpratni – kas es esmu un kāda ir mana labā būtība, kas ir manas labbūtības pamatā? Kas ir tas, ko es ar savu būtību ienesu izglītības procesā, skolas gaisotnē, savā dzīvā profesionālajā un privātajā dzīvē?
	Tikšanās mērķis un uzdevumi bija veicināt skolotāju izpratni par šādiem jautājumiem: par savas un ikviena skolēna labbūtības veicināšanas nozīmi izglītības procesā, par vardarbīgas uzvedības rašanās iemesliem, sekām un pedagoģiskās korekcijas paņēmieniem, par personiskās labbūtības nozīmi profesionālajā darbībā, par personiskajiem resursiem un pašpalīdzības paņēmieniem. Garīgā labbūtība ir cilvēka personisko vajadzību rezultāts un brīva izvēle, kurā indivīds tiecas pats no savas gribas pētīt un atklāt jautājumus par sevi, universu, dzīves jēgu un citus tā saucamos lielos jautājumus jeb dzīves patiesības:
	paštranscendence; izpratne par dzīvi; indivīda dzinējspēks; sadarbība ar apkārtējo pasauli; indivīda attieksmes, vērtības un prasmes (cieņa, līdzjūtība un apzināšanās). ANO Bērnu tiesību konvencija, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, noteikusi tiesības ne tikai uz bērna fizisko, psihisko un sociālo, bet arī uz viņa garīgo LABBŪTĪBU un garīgo attīstību.

Labbūtība skolās.

Izglītība nav tikai zināšanu un prasmju mācīšana skolēniem, tā ir arī drošas un atbalstošas vides nodrošināšana, lai viņi varētu mācīties un augt kā personības. Skolas nav tikai mācīšanās vietas, tās ir arī svarīgas sociālās un emocionālās attīstības telpas jauniem cilvēkiem. Bērni un jaunieši skola pavada lielāko daļu laika, un tāpēc skolām ir izšķirošana loma viņu labsajūtas veicināšanā un aizsardzībā.

Skolēni, kas jūtas droši, atbalstīti un saistīti ar savas skolas vidi, drīzāk gūst akadēmiskas sekmes un personiskus panākumus. Viņi vairāk iesaistās mācīšanās procesā, veido veselīgas attiecības ar citiem skolēniem un skolotājiem un ir labāk sagatavoti saskarties ar dzīves izaicinājumiem un izmantot iespējas ārpus skolas.

Tāpat jāatzīst, ka arī skolotāju labsajūta ir būtiska, lai veidotu veselīgu, drošu un atbalstošu mācīšanās vidi.

Ir svarīgi, lai visi skolai piederošie justos aizsargāti pret jebkādiem aizspriedumiem, vardarbību, uzmākšanos un apcelšanu un lai viņi justu iespēju pašrealizēties. Tiek sagaidīts, ka skolas būs droša vide, kur ikviens – skolēni, skolotāji, vecāki un izglītotāji – jūtas gaidīts, novērtēts un var būt pats kā personība, neizjūtot nekādu diskrimināciju.

Tāpēc liels uzsvars tiek likts uz skolotāju lomu, kā risināt apcelšanu un veicināt empātiju skolēnos.

Pētot labbūtības konceptu, skolotāji nonāca pie emocionālās inteliģences jautājuma un tās konstruktiem. Par emocionālās inteliģences nozīmi un tās neesamības briesmām precīzi savā Facebook kontā izsakās Sarmīte Pīka. Viņa raksta:

“Esiet uzmanīgi attiecībās ar cilvēkiem bez emocionālās inteliģences.

Viņi nekad tevi nesapratīs, visu personalizēs un tevi nekad neredzēs un nedzirdēs.

Esiet uzmanīgi attiecībās ar cilvēkiem, kuri nespēj regulēt savas emocijas. Jūs vienmēr būsiet viņu dusmu un sliktā garastāvokļa atkarībā.

Esiet uzmanīgi attiecībās ar cilvēkiem bez pašapziņas. Viņiem nav ne jausmas, kā viņu uzvedība ietekmē apkārtējos cilvēkus, tāpēc ir tikai laika jautājums, kad jums sāpēs.

Esiet uzmanīgi attiecībās ar cilvēkiem bez empātijas. Viņi nekad neredzēs un viņiem nerūpēs tas, kā jūs jūtaties.

Ja neviens to nekad nav teicis, tad es tev tagad to saku.

Meklējiet savā dzīvē cilvēkus ar emocionālo inteliģenci, pašapziņu, empātiju un spēju regulēt savas emocijas!

Nenokļūstiet kāda nenobrieduša cilvēka disfunkciju nežēlastībā, jo maksāsiet augstu cenu par viņa izaugsmes trūkumiem!”

Lai tas būtu kā novēlējums mums visiem, aizverot vecā, noietā gada, ceļa plānotāja lappusi un verot jauno – laimīgo un veiksmīgo nākamo un visus pārējos jaunos gadus!

Pārdomās par aizvadīto, 2024.gada decembrī.

Izglītības psiholoģe Laila Ščadro