6.decembrī ģimnāzijas absolvente un pašlaik Latvijas Kultūras akadēmijas 2.kursa studente Diāna Mierture divpadsmito klašu skolēniem pasniedza 2 mācību stundas garu lekciju. Lekcijas pirmajā daļā viņa pastāstīja par iespēju iegūt Vītolu fonda stipendiju. Uzzinājām, kādi nosacījumi jāizpilda, kādiem kritērijiem skolēnam jāatbilst, lai stipendiju iegūtu. Diāna iepazīstināja ar studentu ikdienas realitāti, dalījās personīgos iespaidos un ieteikumos.

Lekcijas otrajā daļā Diāna runāja par kultūras vienu no šķautnēm – grāmatām. Bija sagatavojusi grāmatu galdu – ar līdzatvestajām un skolas bibliotēkā izvēlētajām pašas reiz lasītajām grāmatām. Viņa iedrošināja mūs lasīt un apstiprināja, ka tas ir normāli, ja kāda grāmata nepatīk vai nav saistoša. Galvenais – lasīt. Diāna uzsvēra, ka no grāmatām lieliski var mācīties un uztvert dažādas shēmas, ko izmantot savā ikdienā. Grāmatas palīdz iepazīt sevi un izprast citus. Ne tikai grāmatas saturs ir vērtīgs, bet arī tas, kādā manierē, stilā, noformējumā un kvalitātē tas pasniegts.

Lekcija bija izglītojoša, cilvēcīga un rosināja domāt.

Paldies Diānai!

divpadsmito vārdā, Anna Mitre

Pēc lekcijas iespaidos dalās arī pati Diāna:

"Otrajā nodarbībā runāju par zināšanām, valodu un grāmatām, un šķiet, ka par to skolēni bija pat vairāk ieinteresēti. Centos iesaistīt un vaicāt par viņu zināšanām. Protams, skumji, ka Gētes "Fausts" vairs nav obligāti jālasa un ka par Dž. Džoisa "Ulisu" pat nav dzirdēts, taču tas man ir ļoti nozīmīgs impulss runāšanai ar Kultūras akadēmijas vadību par to, lai studentiem vēl palielinātu teorētisko kursu apguvi. Ir mīts, ka pēc vidusskolas skolēns vismaz lielāko daļu zināšanu ir apguvis un ka akadēmijā tās zināšanas saliek tikai kopsakarībās. Diemžēl tā nav. Šodien izstāstīju jauniešiem par "Mērnieku laiku" skandālu un vieglo valodu, par valodas izkopšanu, kā piemēru pieminot akadēmijas studentu Gustu Ābeli, kuram 20 gadu vecumā jau ir izdota grāmata, nodibināta sava teātra studija un kurš iestājas par anglicismu latviskošanu, iesaistoties urbānās vārdnīcas veidošanā. Lai jaunieši redz, ka tie ir mūsu vienaudži! Un, protams, atnesu arī savas grāmatas, uzsverot, ka ne visas var patikt un ne visas var būt saprotamas, taču tas nav iemesls teikt visām grāmatām - nē. Ir arī aizkustinošas, pārdomas rosinošas un interesantas grāmatas. Lielākā daļa uz galda redzamās ir manas, taču tās biezās - "Čaks", "Fausts", "Uliss" – uz sarunu ar jauniešiem aizņēmos no ģimnāzijas bibliotēkas."

Paldies Diānai par grāmatu lasīšanas popularizēšanu jauniešiem! Tas ir svētīgs darbs. Ikviens, kas lasa, bagātina ne tikai sevi, bet ietekmē arī apkārtējos, jo katra grāmata lasītāju mazliet maina – rosina domāt, dara empātiskāku, palīdz izprast gan sevi, gan citus, formē vērtību sistēmu, bagātina vārdu krājumu, veido valodas izjūtu... Lai lasām!

d. v. Dace Druveniece