Šogad Jēkabpils Valsts ģimnāzijā gaidot Ziemassvētkus kā īpašs svētku rotājums tika izveidota “Cimdu egle”. Uz improvizēta egles formas statīva tika izvietoti dažādi tautiskā tradīcijā ar rokām adīti cimdi. Ideja par latviskās cimdu darināšanas tradīcijas celšanu godā radās turpinot novembrī 10.klašu skolēnu gatavoto cimdu tēmu. JVĢ skolēni Valsts dzimšanas dienai veltītos darbus veidoja cimdu formā, kur viens no cimdiņiem kalpoja kā laukums pārdomu pierakstīšanai par Latvijas valsts tēmu, bet otru cimdiņu skolēni rotāja ar pašu izvēlētiem tautiskiem rakstiem. Veicot šo uzdevumu, tika pētīti adīto cimdu attēli un daudziem skolēniem bija atklājums, cik pārdomāti, strukturēti un precīzi ir sakārtots raksts cimda formas laukumā latviešu kultūrā. Tad nu pilnīgākai tēmas vizualizācijai tika nolemts decembrī izveidot īstu adīto cimdu “parādi”.

Tika izveidots aicinājums visai skolas saimei – Saulgriežu gaidīšanas laikā darināsim īpašu rotu mūsu skolai – CIMDU EGLI! Ikviens skolas pārstāvis – liels, mazs, vecs un jauns – tika lūgts ieskatīties savas ģimenes rokdarbu krājumos, lai īpaši novērtētu tautiskās tradīcijās adītos cimdus – vai nu paša, vai mammas, vecmammas vai vai vēl senāku senču veidoto ziemas rokdarbu un celtu to godā.

Cimdiņu nešanas akcijai atsaucās visdažādāko vecumu visdažādākie skolas saimes pārstāvji – gan skolēni, gan skolotāji, gan skolas tehniskie darbinieki. Pavisam kopā tika atnesti 105 cimdu pāri. Neparasti – šis cimdu pāru skaitlis sakrīt ar šogad nosvinēto skolas pastāvēšanas 105. gadskārtu! Tika atnesti gan pašu darinātie cimdi, gan mammu un vecmammu darinājumi, gan senāku dzimtas sieviešu darinātie rokdarbi kā unikāls dzimtas mantojums. Senākā cimdu adītāja bija dzimusi 1905. gadā, jaunākā – 1983. gadā. Savukārt vecākā joprojām adošā akcijas dalībniece ir Tekla Deča, kas dzimusi 1926. gadā. Cimdu adītājas pārstāv plašu Jēkabpils un tai apkārt esošo novadu apdzīvotās vietas – Ērgļi Vidzemē; Brigi Ludzas novadā; Vārkava, Priekuļi Preiļu novadā; Kalupe, Nīcgale, Bebrene Daugavpils novadā; Jersika, Turki, Rožupe, Vanagi Līvānu novadā, Varieši, Atašiene Krustpils novadā; Viesīte, Dunava, Dignāja, Sala Jēkabpils novadā. Interesanti – sanestie cimdi lieliski iezīmēja piederību noteiktam apvidum pēc ieadīto līdzīgo ornamentu pazīmēm, tādējādi apliecinot cimdus kā izcilu kultūras identitātes simbolu. Kultūras pētnieki latviešu cimdu rakstus ir atzinuši par vissenākajām, vismazāk pārveidotajām seno rakstu kompozīcijām, kas mantotas no vistālākajām mūsu tautas paaudzēm. To nemainīgumu sekmējusi rakstu veidošanas tehnika – adīšana – kas neļauj īpašas transformācijas. Bet viens no tehnikas paveidiem – dubultcimdu adīšana – kā īpaša mūsu tautai raksturīga tradīcija ir iekļauta Latvijas Nemateriālā Kultūras mantojuma sarakstā.

Taču ar skumjām arī jākonstatē, ka šis senais rokdarbu veids ir uz apdraudējuma sliekšņa, jo jaunākās paaudzes vairs netiek mudinātas apgūt šo prasmi, arī skolas jaunās mācību programmas uzstādījumi neveicina šīs tradīcijas saglabāšanu. Šī rokdarba unikalitāti spēj izprast un novērtēt pirmkārt tie, kas paši ir kaut nedaudz guvuši ieskatu tā tapšanā. Tāpēc ir pēdējais laiks novērtēt šo mūsu mantojumu un pašiem aktīvi iesaistīties tā saglabāšanā. Paldies ikvienam cimdu gādāšanas akcijas dalībniekam! Īpašs “paldies” visdāsnākajam atbalstītājam Ralfam Samulam no 10.a klases – egli rotā Ralfa vecmammas radinieces Teklas Dečas adītie 18 cimdu pāri! Paldies Markam Enāram Ūbelim no 9.b klases par mammas Daces cimdiem, kas adīti kā skolas beigšanas diplomdarbs. Paldies skolotājām S. Priekulei, S. Kundziņai, A. Vanagai, I. Blūmai u.c., kas uzticēja Cimdu eglei savu dzimtu senos unikālos rokdarbus, mantotus pat vairākās paaudzēs! Paldies tehniskajiem darbiniekiem Vilnim un Regīnai par lielisko egles statīva sagatavošanu!

Liekot cimdiņus vienu pie otra, visi kopā mēs izveidojām īpašu svētku egli, kāda aug tikai pie mums, ģimnāzijā!

Lai skaists, mierpilns Saulgriežu laiks; lai jauniem radošiem izaicinājumiem bagāts jaunais gads; lai pietiek spēka un apņēmības jaunu sapņu un nodomu realizācijai!

Vizuālās mākslas un Kultūras pamatu skolotāja Elga Skrebele

Vairāk mirkļus var aplūkot galerijā /ej-uz/55871