Jūnijā, kad beidzas kārtējais mācību gads, skola ir vidū – vidū starp aizvadīto un jauno mācību gadu. Vidū starp pagātni un nākotni. Tā pa apli, bet neatkārtojoties rit skolas dzīve. Un tad…

Tad sākas viss no gala, pa jau iestaigāto apli, bet tomēr citādi.

Šis – 2019. – gads Jēkabpils Valsts ģimnāzijai (JVĢ) ir īpašs, jo pirms 100 gadiem, 1919.gada 6.oktobrī, skolā sākās pirmais mācību gads. Skola vienmēr ir bijusi sabiedriski politisko notikumu vidū, tāpēc šajos gados vairākkārt ir mainījušies skolas nosaukumi, jo, mainoties varai valstī, mainījās pieeja izglītības sistēmai. Bet nemainās tas, ka skola ir savu skolēnu un viņu vecāku vidū, lai kopā ar skolotājiem visos laikos audzinātu un izglītotu jauno paaudzi.

Nozīmīgs posms latviešu tautas izglītības attīstībā ir Latvijas pirmās brīvvalsts laiks no 1918.gada līdz 1940.gadam. Šajā laikā izauga tā latviešu paaudze, kas izglītību Latvijā beidzot no zemākās līdz pat augstākajai varēja iegūt dzimtajā valodā. Valstī izveidojās jaunas mācību iestādes, kurās varēja iegūt vidējo izglītību. Viena no tādām bija toreizējā Jēkabmiesta Valsts vidusskola – pirmā reāltipa valsts vidusskola apriņķī, kas tika izveidota 1919.gada 6.oktobrī direktora Kārļa Lamberta (1879-1942) vadībā. Toreiz skolā strādāja 12 skolotāji un mācījās 185 skolēni.

Jau 1919.gada februārī apriņķī tika izziņots, lai visi, kas vēlas mācīties vidusskolā, pierakstās pagasta valdē vai skolas kancelejā. Ar 1919.gada 1.augustu sākās organizatoriskie darbi, lai sakārtotu telpas. Ēka Pasta ielā 1 (pašreizējā Agrobiznesa koledžas ēka), ko jēkabpilieši pazina kā “balto ēku”, kara laikā bija stipri cietusi, un ilgu laiku to izmantoja kareivju izmitināšanai. K.Lamberts lūdz, lai karaspēks atbrīvotu skolas telpas, ar sabiedrības palīdzību tika sameklēts materiāls soliem, klašu tāfelēm. Logiem trūka stiklu, bija vienkāršas  mēbeles, soli no nekrāsotiem dēļiem. Jauniešu vēlme izglītoties bija liela. Pakāpeniski klašu un skolēnu skaitam pieaugot, skola izjūt telpu trūkumu, tiek meklētas iespējas paplašināties. Kā piemērotākā skolas vajadzībām tika atrasta ēka toreizējā Pasta ielā 99 (tagad Rūdolfa Blaumaņa ielā 27), kas piederēja namīpašniecei Klaudijai Less un kurā atradās sieviešu ģimnāzija.

K.Lamberts aktīvi risina telpu jautājumu. Nemitīgi lūgumi, atgādinājumi, pierādījumi par telpu lielo nepieciešamību, skolēnu skaita pieaugums, pedagogu darba entuziasms, kas tika atzīmēts arī Izglītības Ministrijas (IM) revīzijas rezumējumos, – tas viss rosināja IM rūpes un palīdzību telpu jautājuma risināšanā. IM atpērk namīpašumu un nodot vidusskolas rīcībā. 1921.gada 5.oktobra Pedagoģiskās padomes sēdē skolas direktors ziņo par minētās ēkas iegūšanu. Turpmāk jaunā ēka paliek vidusskolas rīcībā uz visiem laikiem, vēlāk to sauc par “sarkano ēku”, un tā kļūst par neatņemamu skolas simbolu.

Par mācīšanos vidusskolā vajadzēja maksāt, to noteica IM departamenta nodaļa. 1922.gadā notiek pirmais izlaidums un skolā tiek atvērta komercklase kā jauns novirziens.

Pirmajos skolas pastāvēšanas gados skolēniem vienveidīgu formas tērpu vēl nav. Galvassegas, formas cepures, vidusskolā tiek ieviestas 20.gadu pirmajā pusē, tās ir tumši lillā ar zelta krāsas svītru. Arī melnas krāsas priekšautu valkāšana meitenēm skolā ieviesta 20-to gadu vidū. 1924.gada februārī pedagoģiskās padomes sēdē skolotāji par skolēnu ģērbšanos izsakās, ka skolēnu apģērbam vajag būt lētam, neuzkrītošam, ka skolniecēm jāģērbjas, savstarpēji neizceļoties.

Direktors K.Lamberts jau no skolas dibināšanas enerģiski risina visus skolas dzīves jautājumus. Viņam gan skolotāju, gan skolēnu vidū ir liela autoritāte. Direktors panāca, ka skolotāju entuziastu vadībā tapa fizikas, ķīmijas, dabaszinību kabineti ar pašu gatavotiem mācību līdzekļiem, zīmēšanas un veidošanas klase. Tas ir viņa nopelns, ka pilsētas valde piešķīra pie skolas “sarkanās ēkas“ lielu zemes gabalu, kurā iekārtoja skolas dārzu un sporta laukumu. Jau pirmajā mācību gadā skolā nodibināja Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu, vēlāk mākslas un rokdarbu darbnīcu. Trešajā mācību gadā skolā ir fizikas un ķīmijas laboratorijas, izveidojas fotogrāfiskais (tekstā saglabāts vēsturiskais nosaukums) kabinets. 1924.gadā nodibinās skolēnu orķestris, darbojas koris, iznāk skolēnu laikraksts “Mūsu Darbs”.

Pateicoties skolēnu iniciatīvai un atbalstam, jau pirmajā pastāvēšanas gadā tiek dibināta skolas bibliotēka. Tajā ir 305 grāmatas, bet 1926./27.mācību gadā jau 3163 grāmatas.

Skolas kolektīvā tiek iesaistīti radoši skolotāji, kas atbalsta direktora idejas un uzskatus. Skolēni apgūst ne tikai latviešu valodu, matemātiku, fiziku, ķīmiju, vēsturi, zīmēšanu, dziedāšanu, bet arī dažādas valodas – krievu, franču, angļu, vācu un latīņu. Kā liecina 1925./26.mācību gada skolotāju saraksts, skolā tiek mācīti tādi mācību priekšmeti kā ticības mācība, stenogrāfija, mašīnrakstīšana, loģika, kosmogrāfija, kaligrāfija, vingrošana, mājturība, sieviešu rokdarbi, ģeoloģija, preču zinības, militārā apmācība. Tā pakāpeniski veidojas skola, tās tradīcijas un vēsture.

1929.gadā skola iegūst nosaukumu Jēkabpils Valsts ģimnāzija, tajā mācās 211 skolēni un strādā 22 skolotāji.

Tagad, kad līdz skolas 100 dzimšanas dienai ir atlikušas 100 dienas, aicinām bijušos skolēnus, skolotāju, darbiniekus atcerēties savu skolas dzīvi, lai kāda tā arī būtu bijusi, un dalīties atmiņās, jo SUARIS LABORUM EST PRAETERITORUM MEMORIA (Atmiņas par pagājušām grūtībām ir patīkamas).

Paldies tiem kas savus stāstus ir jau iesūtījuši. Tos var lasīt JVĢ mājas lapā sadaļā “Atmiņu stāsts”. Savus atmiņu stāstus un fotogrāfijas var sūtīt elektroniski jvg@jvg.edu.lv, pa pastu Blaumaņa iela 27, Jēkabpils, LV-5201 vai iesniegt skolas kancelejā.

Priecāsimies arī par citiem materiāliem, kas saistās ar skolas vēsturi.

Tikai kopā varam izveidot savas skolas vēstures stāstu!

P.S. Skolas absolventu jubilejas salidojums tiek plānots 2020.gada 2.maijā.

JVĢ skolotāja Stella Mekša, 2019. gada 28. jūnijā

Rakstā izmantoti JVĢ skolas muzeja materiāli un fotogrāfijas