Jēkabpils-Jelgava-Rīga-Jēkabpils - tādu loku veicām, lai apmeklētu plastmasas cauruļu ražotni Evopipes, Jelgavas pili, kas ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un Latvijas Nacionālo teātri Rīgā.

Evopipes plastmasas cauruļu ražotnē iepazināmies ar mūsdienu lielražošanas procesu, uzzinājām, ka augsti kvalificēti - augsti izglītoti speciālisti ar labām fizikas, ķīmijas, finanšu, mārketinga, svešvalodu un loģistikas zināšanām un prasmēm nepieciešami un var atrast labi atalgotu darbu, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas var ražot un piegādāt produkciju pasaules tirgum. Divu stundu laikā, uzturoties uzņēmumā, guvām priekšstatu par uzņēmuma izveidi pirms 11 gadiem, par 110 darbinieku kvalifikāciju, atlasi un darba jomām, par ražošanas procesu cehā un materiālu pārbaudi laboratorijā, apskatījām daudzveidīgo produkciju, kā arī parunājāmies ar darbiniekiem. Mūs pārsteidza, ka redzējām tur tik daudz jaunu cilvēku, kas ir apmierināti ar savu ikdienas darbu. Atmiņā palicis kādas darbinieces teiktais, ka viņa beidzot atradusi darbu, uz kuru nākot ar prieku. Vai par to klusībā nesapņo ikviens no mums - gan skolēns, gan skolotājs?

Majestātiskā Jelgavas pils, kas ir lielākā baroka pils Baltijā ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēka, un labi apvieno sevī pils un mācību telpas. Zelta, sudraba zāle, aula...lieli spoguļi gaiteņos, kolonnas, gleznojumi rada pietāti un cieņu pret vēsturi un mūsdienu augstskolas piedāvājumu šajās telpās.

Universitāte īsteno pētniecību un studiju programmas trīs virzienos — biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs, piedāvājot mācības 8 fakultātēs, no kurām dažas ir vienīgās Latvijā, piemēram, veterinārmedicīna, mežu inženierija, pārtikas tehnoloģija, ainavu arhitektūra. Tā ir valsts augstskola ar daudzām budžeta studiju vietām, daudzveidīgu ārpusstudiju piedāvājumu un labām kopmītnēm, kā arī Rīgas tuvumu.

Un visbeidzot braucam uz Rīgu, uz Nacionālo teātri un Spēlmaņu naktij vairākās nominācijās pieteikto režisora Elmāra Seņkova pagājušās sezonas izrādi „Pūt, vējiņi!” Biļetes esam rezervējuši jau septembra pirmajā nedēļā un izmantojam Skolas somas līdzfinansējumu biļešu iegādei. Pirms izrādes iepazīstam Nacionālā teātra iekārtojumu, kas veidots pēc 19.gs.vācu teātru parauga un ir mūsu valsts kultūras lepnums. Daudzi skolēni šajā teātrī ir pirmo reizi, tāpēc jo īpaši vērtīgi ir iepazīties ar klasiskā teātra iekārtojumu - vēsturisko telpu, balkoniem, ložām, greznumu, vairākām zālēm. Patīkama satikšanās teātrī ir ar rakstnieci Ingu Ābeli, kura arī ieradusies uz šo izrādi un sēdēs blakus Akselam. Ingai Ābelei sadarbība ar šo teātri ir jo cieša - pirms pāris gadiem iestudēts viņas „Klūgu mūks”, kā arī „Baltiešu gredzens”, kuram viņa veidojusi romāna dramatizējumu.

Pēc izrādes noskatīšanās atceļā dzirdam skolēnu diskusijas, viedokļus un atsauksmes par izrādi. Vairāki atzīst, ka filmas noskatīšanās pirms izrādes apmeklējuma ļāva labāk izprast vēsturisko laikmetu, tradīcijas, konfliktus, kā arī uztvert Raiņa poētiskos tekstus, kas tik ļoti neierasti mūsdienu cilvēka uztverei.

Jolanta Daukste: „ Man bija lieliska iespēja redzēt šo izcilo teātra izrādi Nacionālajā teātrī! Jau izrādes sākumā es sapratu, ka tā būs emocionāli aizkustinoša, kad uz skatuves uznāca filmas Baibiņa un Uldis - E.Ermale un Ģ.Jakovļevs, tas bija ļoti īpašii, ka viņi uzsāka izrādi. Biju pārsteigta, ka izrādē nebija dekorāciju, bet to funkciju pildīja 120 tautas deju ansambļu dejotāji, tas bija iespaidīgi! „Pūt, vējiņi!” izrāde ir vērtība, ko vajadzētu noskatīties katram izglītotam cilvēkam, tā ir skaista, emocionāli saviļņojoša, tā sniedz priekšstatu par mīlestības traģiku, seno latviešu tradīcijām un vērtībām.”

Elizabete Andrejeva: „Māka atteikt un piedot ir vērtības, kuras cienu un novērtēju, jo uzskatu, ka tās ir pamats sevis pieņemšanai un attīstībai. Atteikšanās baiļu dēļ ne vienmēr ir pareiza vai cildena rīcība. Mūsdienu cilvēkam ir grūti pieņemt Barbas naivumu, bet vienmēr jāatceras vēsturiskā laika realitāte, kurā norisinās izrādē attēlotā darbība. Materiālās un tikumiskās vērtības ir pamats precībām, saimnieciskajai dzīvei, mīlas un jūtu iespējamajam sākumam un augstākam sociālajam statusam. To visu mēs redzējām Barbas un Ulda traģisko attiecību tēlojumā.”

Elvis Mednis: ”Bija vairākas lietas, kas mani emocionāli ietekmēja izrādes laikā,- viena no tām bija pats Nacionālais teātris. Tas likās ļoti grezns, vecmodīgs, tā balkoni un ložas veido unikālu atmosfēru, kas nav jūtama citos teātros. Režisora veiktais darbs arī ļoti aizrāva, tas bija neparasti, ka scenogrāfijas vietā tika izmantotas dejotāju masas, kas reizē papildināja un skaidroja notiekošo. Es uzskatu, ka „Pūt, vējiņi!” redzējums teātra formā man palīdzēja to uztvert vieglāk, nekā tas būtu, lasot Raiņa lugu, jo man dažkārt ir grūtības uztvert klasikas darbu valodu.”

Prieks par jauniešu guvumu šajā ekskursijā- ražotnes apmeklējums, iepazīšanās ar studiju iespējām LLU, kultūrvēsturiskās Jelgavas pils apskate, kā arī emocionālais līdzpārdzīvojums „Pūt, vējiņi!” izrādē.

Iespaidus apkopoja 11.b un 11.c klašu audzinātājas Dzintra Priekule un Kristīne Modnika