Šī gada 21.12.2021. “Latvijas Skolas Somas” ietvaros 10.c klasei bija iespēja noskatīties divas lieliskas latviešu filmas. Viena no tām bija “Jelgava 94” un filma “Es esmu šeit”.

“Es esmu šeit”. Filma ir par meiteni vārdā Raja un viņas mazo brāli Robi. Abi dzīvo kopā ar omi Olgu, kura negaidīti nomirst. Pēc omes nāves bērniem ir jāizvēlas melot un dzīvot patstāvīgi vai teikt taisnību un nokļūt bērnu namā. Stāsta laikā Raja piedzīvo savu pirmo mīlestību, kura bija pret viņas angļu valodas skolotāju.

“Jelgava 94”. Četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar “zubra” līmeņa mācību sasniegumiem, cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi – Nāve un Zombis – aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē: ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji.

Klasesbiedru domas.

Alise. Filma “Jelgava 94” - ļoti patika filmas estētiskais attēlojums, radīja izpratni par tā laika jauniešu ikdienas dzīvi, taču nesaskatīju filma dziļaku domu jeb būtību, nebija notikumu kulminācijas. Bet filma “Es esmu šeit” - nebija manā gaumē, filmas sižets pārāk smags, un brīžiem pat bija grūti izsekot līdzi notikumiem, arī beigas mani pievīla, nebija atrisinājuma.

Lāsma. Filmās bija attēlotas situācijas, kuras sabiedrība uzskata par kauna traipu. Vislabāk patika “Jelgava 94”, jo bija interesanti skatīties uz to, kāda bija 90to gadu pusaudžu izpratne par dzīvi.

Rihards. Kopumā filmas likās patiesi interesantas. Kaut gan nedaudz pārāk dramatiskas priekš manas gaumes, un filma “Es esmu šeit” likās nedaudz tukša, bez kārtīga nobeiguma, tomēr uzskatu, ka filmas bija aizraujošas. Filma “Jelgava 94” tiešām likās jaudīga un pārsteigumu pilna, jo tajā varēja daudz ko uzzināt par jauniešu dzīvi un smago metālu Latvijā 1990. gados.

Sanija. Filma “Es esmu šeit” šķita emocionāla. Tā atspoguļoja to, cik patiesībā dzīve var būt skarba, kā tas ir būt izmisumā, bez iztikas līdzekļiem un vietas, ko saukt par mājām, kā tas ir dzīvot bez vecākiem un kāda cita, kas rūpējas, turklāt ar kādu, par kuru ir jāuzņemas atbildība. Tā lika padomāt par to, ka, iespējams, ir cilvēki, kas ir šim gājuši cauri un novērtēt  to, ka paši neesam šāda situācijā. Filma “Jelgava 94” radīja patīkamākas sajūtas, tā nebija tik emocionāla. Likās interesanti attēlots tā laika stils un sabiedrības dzīve. Šī filma lieliski parādīja to, ka katrs esam savas laimes kalējs, un katra pieņemtā izvēle var krasi ietekmēt mūsu dzīves, turklāt, ja nonākam situācijā, kad liekas, ka nav izejas, mēs ar savām izvēlēm varam to mainīt un nonākt atpakaļ uz pareizā ceļa.

Domāju, ka noskatoties filmas mēs katrs varam kaut ko paturēt prātā, padomāt un atcerēties, cik dažādi mēs esam.

10.c klases vārdā, Melānija Naumova