15. oktobris – Valsts valodas diena
15
Okt
Vai kādam šodien rūp latviešu valoda, tās tīrība, bagātība, lietojums, nākotne? Daudziem! Bet diemžēl ne visiem, kas to lieto. Latviešu valodas skolotājām? Noteikti rūp!
Atsaucoties prezidenta aicinājumam 15.oktobri noteikt par Valsts valodas dienu, latviešu valodas skolotājas nolēma mūsu valodas jautājumu aktualizēt, sagatavojot un norunājot tematisko radiopārraidi.
Lūk, radiopārraides teksts:
“Tā jaunā valoda, tā svešā drupa”
tā jaunā valoda tā svešā drupa
tik bezmiesīga drudžaina un strupa
tā nāk no ekrāniem un preses slejām
no prezentācijām no modes dzejām
un pat uz ielas garāmskrejot skuķi
to pamet it kā izplūkātu puķi
nav laika pasakas un blēņas stāstīt
kad vajag formulēt un nevis klāstīt
tāds ir šis laiks pat vēji straujāk brāžas
un dižozoli augšupēdus gāžas
kā lācis klīstu neatradis guļu
kur tik daudz zīmju ķekšu vokābuļu
un klusi ceru mani nenošaus
par to ka man ir netrenēta auss
/K. Skujenieks/
 |
Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Saeimu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 15. oktobri noteikt par Valsts valodas dienu. Godāt latviešu valodu un valsts valodas vērtību mūsu valstī dienā, kad 1998. gadā Latvijas Republikas konstitucionālais likumdevējs Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Līdz ar to latviešu valoda Latvijā uzskatāma par vienu no Latvijas visaugstākajām pamatvērtībām, par valsts simbolu līdzīgi karogam un himnai. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka mūsu valsts esības jēgu. Ja latviešu valoda vairs nebūtu vienīgā valsts valoda, Latvija kļūtu pavisam cita valsts, kuras pamatā būtu citi principi un citi priekšnoteikumi. |
 |
Senvēstures laikā Baltijā, tagadējā Latvijas zemē un daļā Lietuvas teritorijas, mitušas četras baltu ciltis – latgaļi, zemgaļi, kurši un sēļi, kā arī lībieši jeb līvi, kuri pie baltiem nepieder. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas austrumbaltu valodu apakšgrupas. Vienīgā radniecīgā dzīvā valoda latviešu valodai ir lietuviešu valoda. |
 |
Nesen sociālajos tīklos publicēts dzejnieces Liānas Langas raksts ar nosaukumu “Jūtūbs, tiktoks, gūgle un virtuālās spēles. Vai drīzas ardievas latviešu valodai?” Autori satrauc fakts, ka arvien biežāk Latvijā dzīvojošie pusaudži un jaunieši savā ikdienas saziņā lieto angļu, nevis latviešu valodu. Dzejniece atgādina par gēlu valodas likteni Īrijā, tās gandrīz pilnīgu izzušanu pāris gadsimtu laikā. Un to pat neradīja milzīgais šodienas tīmekļa paātrinājums, bet gan pakāpeniska īru atteikšanās no sarunāšanās savā valodā ikdienā un angļu valodas ietekme. Mūsdienās ir daudz patriotisku jauniešu. Taču ir daļa jauniešu, kas neapzinās latviešu valodas nozīmi Latvijā. Tāpēc gribas uzsvērt dzejnieces vārdus: “Tieši valoda – un nekas cits – ir mūsu un valsts identitātes serde. Valoda ir tauta. Šo izpratni zaudējot, zūdam paši. Vai drīz būsim kā īri, kas, dzerot īru kafiju, sarunājas angliski, paaudzēs auklējot smeldzi par savas valodas izzušanu?...” Es šādu nākotni savai dzimtajai valodai nenovēlu!... |
 |
Kāpēc ir svarīgi saglabāt latviešu valodu? Tāpēc, ka tas ir veids, kā būt īpašam mūsdienu globālajā pasaulē. Prast un lietot vienu no divām dzīvajām baltu valodām nudien ir īpaša cilvēka personības šķautne pasaulē ar deviņiem miljardiem cilvēku. Tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā saglabāt latviešu tautu, jo bez valodas nav tautas. |
 |
Skolēni! Tieši no jums ir atkarīgs, kāda būs mūsu valodas un mūsu tautas nākotne un vai tā vispār būs. Šķiet, tieši jums 19. gadsimta publicists un valodnieks Atis Kronvalds ir teicis šādi: “Kam sirds nelec jo līksmi, latvju vārdus dzirdot, tam tārps sagrauzis sirdi. Un ja tu, brāl, aiz bailēm atraujies no sava sentēvu mantojuma cienīšanas, tad zini, ka tu neesi brīvs zināšanu māceklis, bet vai nu savas maizes kules, vai cita kungs vergs.” |
Kopsim, mīlēsim un lietosim savu valodu – latviešu valodu!
latviešu valodas skolotājas