29.maijā Jēkabpils, kā arī Līvānu un Preiļu novadu deju kolektīvi ieradās Krāslavā, lai piedalītos XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" metodiskajā seminārā repertuāra pārbaudei, kur atrādīja savu varēšanu deju nozares kompetentajiem ekspertiem. Šoreiz ierastā skate notika brīvākā atmosfērā, jo dejas tika izdejotas brīvdabas estrādē kopā ar citiem attiecīgo grupu deju kolektīviem. Dejotāji ir kā polkas, vienu soli liec pie otra, un sanāks tīri labs repertuārs! Galvenais, lai katrs nākamais solis būtu rūpīgi noslīpēts un pārdomāts. Sekmīgas dejas apguves noslēpums ir kolektīva vadītāja pacietība, paša kolektīva vēlme dejot, sadarbība, empātija, precizitāte un spēja dzirdēt vienam otru caur ķermeņa kustībām.

 29.maijā Jēkabpils, kā arī Līvānu un Preiļu novadu deju kolektīvi ieradās Krāslavā, lai piedalītos XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" metodiskajā seminārā repertuāra pārbaudei, kur atrādīja savu varēšanu deju nozares kompetentajiem ekspertiem. Šoreiz ierastā skate notika brīvākā atmosfērā, jo dejas tika izdejotas brīvdabas estrādē kopā ar citiem attiecīgo grupu deju kolektīviem.

Dejotāji ir kā polkas, vienu soli liec pie otra, un sanāks tīri labs repertuārs! Galvenais, lai katrs nākamais solis būtu rūpīgi noslīpēts un pārdomāts. Sekmīgas dejas apguves noslēpums ir kolektīva vadītāja pacietība, paša kolektīva vēlme dejot, sadarbība, empātija, precizitāte un spēja dzirdēt vienam otru caur ķermeņa kustībām.

Balstoties uz jau apgūtajām zināšanām un komandas darbu, dejotāji ātri vien iemācījās lidot putna spārniem pa Krāslavas estrādes skatuvi. Dejojot brīvā un nepiespiestā gaisotnē, aizvadot mirkļus uz skatuves pēc iespējas produktīvāk un precīzāk. Tomēr šī nebija vienkārša uzstāšanās, šoreiz kolektīvus rūpīgi vēroja arī žūrijas vērīgās acis. Neskatoties uz to, ka skate ir izaicinājums gan lieliem, gan maziem, gan dejotājiem, gan skolotājiem – godam nodejoja ikkatrs kolektīvs, kurus dejā pavadīja vadītāju uzmundrinošie vārdi un turētie vienotības īkšķi.

 "Lai gan skate ir satraucošs pasākums, gaisā valdīja jauka atmosfēra. Vispatīkamāk ir saņemt iedrošinājumu un veiksmes vēlējumus no citiem kolektīviem pirms iziešanas uz skatuves. Centāmies parādīt ne tikai repertuāru, bet arī mūsu mīlestību pret deju." /Madara Znotiņa/

Dejotājam ir jābūt spējai būt māksliniekam, aktierim un nereti improvizētajam, būt daudzsološam un koordinētam, kļūt par tēlu, kuru jāattēlo dejā.

“"Kauraniešu” sastāvā dejoju otro gadu, bet šī skate bija mans pirmais lielais izaicinājums šajā deju kolektīvā, jo pirmā gada lielāko daļu pavadījām attālināti. Šīs dienas ietvaros izjutu dažādu emociju gammu. Kopumā veiksmīgs un notikumiem bagāts ir bijis šis mācību gads." /Raivis Tūmiņš/

Neskatoties uz nepatīkamo laikapstākļu prognozēm – solīto lietu un vēju, diena izvērsās citāda, no bailēm par samirkšanu dejotāji tika atbrīvoti un loloti ar saules skūpstiem, kas noteikti palīdzēja katram kolektīvam mirdzēt kā Latvijas nacionālajiem dārgakmeņiem – dzintariem.

"Manuprāt, mēs katrs centāmies cik vien bijām uz to spējīgi, un varu apgalvot, ka tiešām viss sanāca tā, kā to bijām gaidījuši, ja ne pat labāk." /Jete Dzene/

"Es kā ģimnāzijas abituriente šo skati izbaudīju īpaši, jo tā bija mana pēdējā deju skate skolas kolektīva sastāvā. Bija prieks būt Kauraniešu vidū iepriekšējos četrus gadus. Novēlu palikušajiem deju biedriem arī turpmāk uzturēt kolektīva garu un piesaistīt jaunus dejotājus un dejotājas!" / Dārta Ārsmeniece/

Garais ceļojums uz Krāslavu bija izdevies un nesa savu augļus dejotāju pieredzes bagāžā, noslēdzot šī gada deju sezonu. Pat ja žūrijas vērtējums nebija punktu sistēmā, tomēr vērtējums bija. Abi Ingrīdas Feldmanes kolektīvi ieguva vērtējumu "apgūts" – tas ir augstākais vērtējums, kādu varēja iegūt. Paldies skolotājai!

apkopoja Artūrs Bārbals, 11.b