Jau daudzus gadus mūsu skola ir kustībā “Draudzīga skola”. Kustība Latvijā radās, lai padarītu skolas par labāku, drošāku un atbalstošāku vidi skolēniem un pedagogiem. Kustība piedāvā seminārus, konferences, konkursus, metodisko palīdzību un organizē skolēnu forumus.

31.oktobrī es, Aksels Kaulakāns, kopā ar skolotājām Daci Druvenieci un Anitu Vanagu devāmies uz Rīgu – piedalījāmies ikgadējā kustības „Draudzīga skola” konferencē. Šoreiz tā bija konference – domnīca "Iespējas, izaugsme un drošība internetā un dzīvē".

Jautājumi, kas tika apskatīti konferencē, – vai internets ir vieta, kur “pazūd” bērni? Vai internets izmanto Tevi, vai arī Tu vari to izmantot? Kā lietot internetu kā instrumentu savu mērķu sasniegšanai? Kādas iespējas piedāvā virtuālā pasaule cilvēkiem, kuri veido savu karjeru tīmeklī?

Mums tika dota iespēja klausīties par internetu gan kā mobinga, atkarību, gan arī kā izaugsmes, palīdzības un iespēju vietu. Īpaši vēlētos izcelt lektores Līgas Bērziņas vadīto lekciju par “Ārējā ienaidnieka meklējumiem internetā un sadzīvē”. Lektore ļoti veiksmīgi un asprātīgi atrada salīdzinājums par dzīvē notiekošajiem procesiem, pielīdzinot tos spēlei. Pēc viņas vārdiem, vislielākais drauds un risks sev ir katrs pats. Mūsu mērķis ir uzvarēt, bet, lai mēs spētu uzvarēt, mums vajag uzvarēt pašiem sevi, tad izdosies viss!

Galvenās atziņas no L.Bērziņas lekcijas apkopoja skolotāja Dace Druveniece. Lūk, daži piemēri jeb “iekšējie varoņi”, kas raksturo rīcību un attieksmes, kas ikdienā mūsos mājo.

“Dusmīgais vulkāns” – Internetā kāds ierakstījis komentāru! Viņam nav taisnība! Visu metu pie malas un aktīvi iesaistos sarakstē, mēģinot pārliecināt par savu taisnību. Rezultātā – zaudēju daudz laika.

“Sirēna vilinātāja” – Ē, es jūtu, kā mani sauc Facebook, ES TIKAI MAZLIET PALŪKOŠOS… o, varbūt kāds pa šo laiku manu foto jau ielaikojis, jāpaskatās! Nez, cik komentāru sakrājušies zem mana publicējuma? Es tā fiksi, fiksi, tikai mazliet atvēršu…
“Lords neiespējamība” – Jāprezentē darbs grupās? Man piedāvā uzstāties ar referātu!? Nu nezinu… Kas piedalās vēl? O, tur sarakstā tik gudri runātāji pirms manis! Ai, nē, es nē, ko nu es? Bet atteikt neērti. Varbūt labāk saslimt?..

“Kaitīgie ieradumi” – parādība, kad veselīgus ieradumus mēdzam atmest, aizbildinoties ar ikdienas steigu un it kā mūsdienīgiem stereotipiem. Piemēram! Kurš tad mūsdienās ēd brokastis? Visi taču guļ līdz pēdējam. Vakarā laikus jāiet gulēt? Muļķības! Mūsdienās visi tikai strādā, mācās, nakts dzīve ir tik intensīva! Viss jāpaspēj! Gulēs vecumdienās!

“Lēdija nožēla” – jeb… viss jau nokavēts. Vai! Es neko vairs nevarēšu veikt no tā, ko nākotnē gribētos. Gribētu studēt medicīnu, bet nesanāks. Ja vien es to ķīmiju būtu pamatskolā labāk mācījies, bet nu jau vairs nekā. Lai studē citi!

“Misters laika zaglis” – mazliet paklausīšos mūziku! Ah, vēl instiņā jāielūkojas. Re, e pasts iekritis! Paskatīšos! O, Lienei foršas bildes feisītī… Hei, kur mans laiks palika?! Ārprāts, referāts jāraksta, mājasdarbā domraksts! Pa kuru laiku lai paspēj?

“Misis trauksme” – izplatīta mūsdienu parādība. Trauksme no trauksmes – uztraucos par to, ka publiski uzstājoties uztraukšos. Sākšu stostīties, neskanēs balss… kā es izskatīšos? Man trīcēs kājas… Nē, labāk nepiedalos!

Labā ziņa – ar trauksmi var strādāt un uztraukumu mazināt trenējot, t.i., “iemetot” sevi situācijās, kurās uztraukums rodas. Uzstāšanās prasme un uztraukuma kontrole ir trenējama. Jo biežāk uzstājamies, jo mazāk uztraucamies. Un lai mierina doma, ka uztraukums ir visiem, arī aktieriem, kuriem publiska uzstāšanās ir ikdienas darbs.

Skolotāja Anita Vanaga rezumē konferencē gūtās atziņas: Mūsdienās internets ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tas dod iespēju izglītoties, sazināties un izklaidēties, ir neatsverams palīgs ikdienas dzīvē, bet tikai tad, ja protam gudri izmantot dotās iespējas. Tomēr ikdienas dzīvē nepieciešamās kognitīvās spējas, kā, piemēram, domāšanu, atmiņu, uztveri, vislabāk trenē ikdienas mācību darbs, kas prasa piepūli, uzmanības fokusēšanu un tīšu uzmanības koncentrēšanu un noturību. Smadzenes attīstās tikai tad, ja cilvēks ir uzmanīgs un koncentrējies. Smadzeņu darbības un uzmanības trenēšanas nodarbes visbiežāk ir lēnas, dažkārt, skolēnuprāt, garlaicīgas nodarbes, bet ļoti vajadzīgas, ja gribam būt attīstīti un gudri cilvēki. Lai izdodas trenēt pacietību un fokusēt uzmanību!

konferences dalībnieki