Sacīts? Darīts! Ejam pārgājienā!

Virziens? Uz ziemeļiem? Nēēē!

Uz dienvidiem? Jā!

Vieta? Laiks? Atrast laiku kopābūšanai 24 cilvēkiem ir sarežģīti, tāpēc nolēmām, ka tā būs 29. maija nakts. Tad gan visi darbi padarīti,– var atvēlēt laiku ceļojumam dabā. Nekur tālu negājām, tepat apkārt Radžu ūdenskrātuvei.

Un ko? Nedēļu spīd saule, zilas debesis, patīkams karstumiņš, bet 29. maija vakarā savelkas lietus mākoņi, ik pa laikam no debesīm kaut kas pil… Tāds kā dzestrumiņš… Laikam arī jakas vajadzīgas.

Ko mēs? Ejam! Sapulcējamies pie ģimnāzijas, salīdzinām un palielāmies ar odu sitamajiem līdzekļiem, nofotografējamies un nesteidzīgā solī dodamies uz Viesītes pusi. Te maza atkāpe. Kad mācījāmies   11. klasē, mēs kopā bijām aizbraukuši apskatīt, iepazīt Viesīti, jo mūsu divas klasesbiedrenes ir no Viesītes. Interesants muzejs ’’Sēlija’’, bānītis, vidusskola, Mīlestības taka, Kultūras pils, pusdienas. Laipni, atsaucīgi cilvēki. Tāds ir palicis iespaids par mazo Sēlijas pilsētu.

Debesis noskaidrojušās. Nekas nebojā labo noskaņojumu. Pie Jēkabpils robežas, ko Lūsis sargā, griežamies pa kreisi. Te arī pirmā aktivitāte.

Pirms pārgājiena klase bija sadalījusies nelielās grupiņās, un katrai bija uzdots izdomāt kādu uzdevumu jautrākam un vienojošākam ceļojumam. Šo uzdevumu laikā tika pārbaudītas zināšanas, atjautības, veiklības prasmes – minējām klasesbiedrus un skolotājus, spēlējām limbo, atcerējāmies populārākās dziesmas un trenējām savu precizitāti bumbiņu mētāšanā, gudrākie un veiklākie uzdevumu veicēji beigās katrs saņēma saldas balviņas. Kopīgi pasvinējām mīļā klasesbiedra saldos 19!

Pusnaktī (pēkšņi) pazuda redzamais pilsētas apgaismojums. Atpūtas vietā iekūrām uguni, lai pacepinātu desiņas. Kas var būt labāks par ēšanu ap vieniem naktī?

Un tad, savstarpēji sarunājoties, devāmies gar karjeru atpakaļceļā uz māju pusi. Neviens netika pamests tumsā un odos, dabai draudzīga atkritumu šķirošana, nekādu traumu, audzinātāja Anita Grigaloviča arī dzīva, nekādu problēmu.