No 4.marta līdz 25.martam mūsu skolā bija apskatāma neparasta izstāde – “Saimes galds”. Latvieši ar jēdzienu “saimes galds” apzīmē galdu, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Izstāde “Saimes galds” bija sapulcējusi vienuviet 34 dzīvās tradīcijas, kuras ir ierakstītas Latvijas Nemateriālās Kultūras mantojuma sarakstā. |
Nemateriālais kultūras mantojums ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus priekšmetus un instrumentus. Tas ir mūsu dzīvais mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Tas dara mūs stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.
2003.gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006.gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm.
Latvijas vārds tajos lasāms divreiz – 2003.gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par cilvēces mutvārdu nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008.gadā tika iekļauts UNESCO cilvēces reprezentatīvajā sarakstā, savukārt 2009.gadā suitu kultūrtelpa tika ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Kopš 2017.gada Latvijā tiek veidots arī nacionāla mēroga saraksts, kurā iekļautās vērtības nu varam iepazīt izstādē.
Izstādi “Saimes galds” pirms 3 gadiem izveidoja Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, lai iepazīstinātu un popularizētu Latvijas dzīvās tradīcijas. Katru gadu izstāde tiek papildināta ar jaunām saraksta vērtībām un līdz šim tā ir bijusi izstādīta jau dažādās vietās Latvijā. Izstādes scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas ideja, veidojot šādu darba koncepciju, ir aicināt ikvienu Latvijā pasēdēt pie saimes galda un iepazīties ar mūsu nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām.
Izmantojot savdabīgo izstādes formātu lai iepazītu Latvijas dzīvās kultūras tradīcijas, pie saimes galda sēdās 9.–12.klašu skolēni gan latviešu valodas, gan kultūras pamatu stundās. Savukārt 10.klases skolēni, mācoties par kultūras mantojuma veidiem, veica arī mājas darbu – pētījumu: meklēja kādu savā ģimenē vai dzimtā īpašu lietišķās mākslas priekšmetu vai senu darbarīku, noskaidroja plašāku informāciju par to un pamatoja tā īpašo nozīmi kā materiālās kultūras mantojumam. Skolēnu izvēlētie mantojuma piemēri attēlu formā kopā ar to raksturojumiem bija apskatāmi skolas foajē vienlaicīgi ar izstādi “Saimes galds”. |
Paldies Latvijas Nacionālās Kultūras centram par atļauju izvietot izstādi mūsu skolā. Izstāde bija iespēja uzskatāmāk iepazīt mācību programmā paredzētās tēmas un realizēt uzdevumus. Bet varbūt kāds sajuta pamudinājumu pievērsties kādas senas tradīcijas turpināšanai vai arī pamanīja ko īpaši saglabājumu tieši savā apkaimē!
Vizuālās mākslas un Kultūras pamatu skolotāja Elga Skrebele
Vairāk mirkļus var aplūkot saitē: /ej-uz/44856