Pirmais pavasara mēnesis mums, 12.c klasei, šogad iesākās īpašās ziedoniskā viegluma noskaņās, godinot vienu no izcilākajiem 20.gs. dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas un epifāniju autoriem – Imantu Ziedoni. Tajā laikā, kad literatūrā apguvām I. Ziedoņa daudzšķautņaino personību un daiļradi, audzinātājas Kristīnes Modnikas mudināti, izmantojām Latvijas Skolas somas projekta piedāvājumu - izglītojošo un interaktīvo nodarbību “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””, ko sagatavojis fonds “Viegli”. Kopā ar atraktīvo un zinošo fonda “Viegli” Ziedoņa klases vadītāju Elizabeti Pavlovsku 1. martā pusotras stundas laikā devāmies virtuālā ceļojumā cauri Imanta Ziedoņa daiļradei un mājām Murjāņos, tomēr bijām arī labi sagatavojušies, par ko pārliecinājāmies diezgan āķīgajos pārbaudījumos.

Kā pirmais no tiem bija tests, kura laikā noskaidrojām zinošākos klasesbiedrus I. Ziedoņa personības un daiļrades līkločos, un tie bija Alise, Agnese un Jolanta. Jāpiebilst, ka pirms tam mums bija arī sagatavošanās darbi - jānoskatās dokumentālā filma.

Nākamā uzdevuma izpildei izveidojām vairākas grupas, lai pārbaudītu, vai varam sadarboties un spējam atšifrēt slepeno kodu. To atminēt ne bija pa spēkam visām komandām, tomēr pārliecinājāmies par to, ka prasme sadarboties joprojām nav pazudusi, un Murjāņu mājas visklusākā iemītnieka lāča Andreja Upīša mīklu atklāja Elzas komanda, kurā sadarbojās Toms, Ralfs, Elīna un Gabriela.

Atlikušajā laikā ļāvāmies filozofiskām pārdomām par dzīvi, lasot I. Ziedoņa dzeju, epifānijas un pasakas un meklējot atbildes uz sev aktuālajiem jautājumiem: “Kas es esmu? No kā es esmu cēlies? Kam es esmu pateicīgs? Ko es kopju?” Radās gan dziļas, gan smieklīgas atziņas, tomēr bija jūtamas arī patīkamas emocijas par kopā pavadīto laiku. Viena no atbildēm uz jautājumu, ko es kopju, bija: “Es kopju prieku!” Mums visiem patika I. Ziedoņa atziņa: “Priecīgam būt ir sabiedrisks pienākums.”

Kā Ziedoņa klase mēs sadarbojāmies veiksmīgi un pierādījām sevi kā zinošus jauniešus. Bija prieks, ka iesaistīties varēja visi, neviens nepalika malā, tādējādi nezaudējot kopības sajūtu. Iesakām izmantot šo iespēju arī citām klasēm, kam nav sveša Ziedoņa biogrāfija un daiļrade, jo guvām gan jaunas zināšanas, gan pārbaudījām jau esošās, kvalitatīvi pavadot laiku.

Domāju, ka par mums, 12.c klasi, var teikt ar I. Ziedoņa vārdiem:
"Klase jau arī ir tas, ko mums jāiedibina -
visus kopā un atsevišķi, lai par mums saka:
tie ir labas klases."

Agnese Druviņa, 12.c klase