2018.gada 22.februārī ap plkst.16.00 skolas zālē sāka pulcēties dīvaini ļaudis. Parasto, ikdienišķo skolēnu vietā zālē ieradās A. Upīša stāsta “Sūnu ciema iemītnieki”. Izrādās, šim rakstniekam nesen aizvadīta 140. jubileja un viņam savā laikā izdevies uzrakstīt stāstu, kurš dzīvo pāri laikiem, jo ir stāsts par gribasspēku, uzņēmību, māņticību un slinkumu jeb par cilvēka dabu. Un katram pašam jāatrod zāles, kā izārstēt rakstura dīvainības. Iespējams, kāds ir gatavs gaidīt Laimes lāci, kas atrisinās visas likstas…

7.klašu skolēni pasākuma “Laimes lāci meklējot” 1.daļā demonstrēja savus sagatavotos iestudējumus. Vadītāju lomā šoreiz 7.a klases kolektīvs un viņu pārstāvji Evelīna un Krists. Tā kā viņi mācās mūziku vairāk kā citas klases, tad ar skolotājas S. Pugačas palīdzību viņi bija sagatavojuši 2 dziesmas, tās interpretējot un izdejojot, ne tikai izdziedot.

7.b klases uzdevums bija atklāt spilgtākās lappuses A. Upīša stāstā, un sadarbībā ar literatūras skolotāju Daci Druvenieci viņiem tas lieliski izdevās. Uz skatuves tika izdzīvotas 3 stāsta epizodes, un rakstnieka radītie spilgtie un trāpīgie varoņi ieguva jaunus vaibstus, vienlaicīgi skolēniem tika dota iespēja izmēģināt, kā jūties, kad jāpārtop par to, kas tu neesi.

7.c klase tika pieteikta, izmantojot “rečitēšanas” paņēmienu: vakara vadītāji runāja I. Zanderes dzejoļa vārdus, un zāle bija aicināta atkārtot: “Citur ļaudis lai pasakām tic Cita laime un lācis tiem cits Norims puteņi, atkāpsies sals Mēs tā gribam – un ziemai būs gals.”

Šis motīvs ievadīja 7.c klases mūsdienīgo versiju par Sūnu ciema zēniem, pārceļot mūsdienu skolas situācijas stāsta vidē un notikumos. Un skatītājiem patika, jo bija iespēja aizdomāties, salīdzināt un vērtēt, kā arī smieties.

Nezinām, vai visi Laimes Lāča ieteikumi un gudrība tiks īstenoti, tomēr atzīstam, ka taisnība viņam ir – bez pašu iniciatīvas un darba dzīve nerit, bet stagnē. Nu septītie zina, ka katrs pats un visi kopā esam atbildīgi par laimes sajūtas vairošanu Latvijas cilvēkos. Iekrāsosim skolas ikdienu ar darbiem, mirkļiem, emocijām, kas vairo laimes daudzumu – tāda ir septīto klašu pasākuma pievienotā vērtība. Laimes lācis dzīvo starp mums, ir viens no mums. Viņam patīk jautri un darbīgi cilvēki.

Vakara noslēguma daļā ļāvāmies mūzikas un deju ritmiem, turpinot kopt kopābūšanas tradīciju.

Ieskatam daži skolēnu viedokļi:

Zane: Ceļš uz pasākumu nebija viegls, bija jālasa, jāveido uzvedums, jāuzstājas, tomēr tas bija to vērts.

Jete: Kopumā pasākums bija diezgan labi izdevies, visas septītās klases bija labi pastrādājušas un izpildījušas savus uzdevumus. Visi priekšnesumi rosināja aizdomāties, reizēm bija smieklīgi. Man šķiet, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, jo māca sadarboties, pilnveido prasmi uzstāties un dod iespēju saņemt atzinību par ieguldīto darbu.

Andra: Es gribētu, lai tādi pasākumi būtu biežāk, jo tādā veidā garlaicīgās mācību stundas pārvēršam interesantās, radošās nodarbēs un darām to ar prieku.

Evelīna: Man patika izrādes un pasākuma vadītāji. Ballīte bija visjautrākā. Es labprāt turpmāk piedalīšos pasākuma sagatavošanā. Man patika, ka 7.c klase izveidoja izrādi par mūsdienām.

Diāna: Man patika saturīgi pavadīt laiku kopā ar draugiem. Turpmāk, organizējot šādus pasākumus, ieteiktu iesaistīties visiem klasesbiedriem, šoreiz bija daži malāpalicēji.

Septītās klases godam tikušas galā ar uzdevumu noorganizēt paralēlei kopīgu pasākumu. Mācāmies darot!

Pārdomas un viedokļus izteica 7.a un 7.b klase un apkopoja skolotāja Inga Ermansone