17. maijā Krustpils kultūras centra mazajā zālē notika tikšanās ar latviešu zemessargu, profesoru un polārpētnieku Juri Albertu Ulmani, grāmatas “Ceļš uz Everestu, kas turpinās” autoru. tajā piedalījās7.d, 9.a, 11.a un 11.b klases skolēni. Pirms kāpšanas Everestā kopā ar Juri Albertu Ulmani, klausītājus uzrunāja zemessargs Gundars Kalve. Mērķis, draudzība un uzticība – tās ir svarīgākās vērtības, par kurām nedrīkst aizmirst jebkuras dzīves situācijā – to Gundars Kalve, stāstot par neseno atgriešanos no Ukrainas. Arī JA Ulmanis kopā ar G. Kalvi bija Ukrainā un apliecināja, ka šīs vērtības viņam palīdzēja arī kalnu kāpšanā.

Aukstums, neērtības, kritieni un bailes parasti ir tas, ar ko saskaras kalnos kāpēji. Arī Juris Ulmanis nebija izņēmums, taču viņa motivācija bijis pats ceļš. Tas ceļš, kas maina personību un palīdz apzināt savu būtību un jēgu. Ainavas, mazs veiksmes, komanda un mērķis bija J. Ulmaņa virzītājspēks kalnos, ne tikai Himalajos. Kaut gan viņš augstāko zemeslodes punktu – Everesta virsotni – nesasniedz, pieredze, kas tika iegūta, ir neaprakstāma.

“Tie nav kalni, ko mēs iekarojam, bet paši sevi”, šos vārdus reiz teicis pirmais Everesta virsotnes iekarotājs Edmunds Hillarijs, un to nozīme tikšanās laikā apliecina arī Juris Alberts Ulmanis.

Sarunas nobeigumā klausītājiem radās ļoti daudz interesējošu jautājumu, uz kuriem J. Ulmanis arī labprāt atbildēja. Pēc sarunas tika aplūkotas 32 fotogrāfijas, kurās iemūžināts kalnā kāpšanas ceļš.

Tagad ir izdota Jura Alberta Ulmaņa grāmata “Ceļš uz Everestu, kas turpinās”, tā ir autora ekspedīcijas dienasgrāmata, kurā aprakstīts pārdomas, atziņas, satiktie cilvēki un šaubas. Tikšanās ar autoru vien palielinājās vēlmi izlasīt šo grāmatu…

Dalībnieku iespaidi:

Elīza Koļesinska: “Tikšanās ar Juri Albertu Ulmani bija interesanta interesanta. Tā bija arī ļoti patīkami cilvēkiem, kuriem patīk kāpt kalnos, piemēram, man, jo viņš arī minēja padomus un ieteikumus par tādiem pārgājieniem. Man vienmēr ir interesējis, kā cilvēki kāpj Everestā. Protams, filmas ir skatītas, tomēr sarunāties ar cilvēku dzīvē ir kaut kas pilnīgi cits. Kaut arī JA Ulmaņa kalna galotnē neuzkāpa, viņš tāpat ir ieguvis milzīgu pieredzi, ar kuru ir vērts dalīties. Paldies par šo iespēju!”

Artūrs Bārbals: “Nekad neparedzēsi, kāds kalns tevi gaida nākotnē, varbūt kalns, kas būs tava paša prāta veidots, bet varbūt kāds, ko fiziski nāksies šķērsot. Juris Alberts Ulmanis - latvietis, kas kāpa Everestā - dalījās iespaidos un piedzīvojumos par notikušo. Lai pārvarētu dzīves pārbaudījumus, ir jābūt, virzītājspēkam un darbam, kas jāuzticas, drosmē un radošā pieejā - redzēt, kas ir komfortabla. Riskēt un atļauties ir katra paša izvēle, tomēr iemācīties lidot un dzīves vērtību un māksla. Mēs nebijām izdzīvojuši to, ko Juris Alberts Ulmanis, tomēr piedzīvojām caur viņa izdzīvošanas spēli - starp ledu un sniegumu, sauli un tumsu, starp cilvēkiem un to sirdīm.”

7.d klases domas par tikšanos ar Juri Albertu Ulmani:

Rolands: “Man ļoti patika viņa stāsti. Varēja pasmieties, varēja padomāt par dzīvi. Man viņš likās ļoti foršs. Dzīvoju līdzi viņa stāstam. Bēdājos un skumu par to, ka tomēr Everestā uzkāpt neizdevās, bailīgi bija skatīties uz gūto traumu kalnā. "

Jānis: “Interesanti, jo tas ir varens piedzīvojums, bet žēl, ka viņu nelaida tālāk, pabeigt piedzīvojumu līdz Everesta virsotnei.”

Alise: “Man ļoti patika šī tikšanās, tā bija interesanta. Es pat mammai palūdzu, lai nopērk viņa sarakstīto grāmatu. Šis cilvēks bija interesants, arī jautrs. Mani sāka uzrunāt kalni, un man pašai gribētos kādreiz uzkāpt kalnos. Man bija žēl, ka viņš neuzkāpa kalnā traumas un veselības dēļ, jo  bija kļuvis lēns. Uzrunāja viņa akcents un komunikācijas stils.”

Amēlija: “Man šķita ļoti interesanti. Es esmu runājusi ar mērķtiecīgiem cilvēkiem, taču nekad neesmu iedomājusies, ka kāds tiek uz mērķiem tik neatlaidīgi kā Juris Alberts Ulmanis. Tas ir apbrīnojami, un tas dod arī iedvesmu tiekties pēc mērķiem, lai arī tie šķiet neiespējami.”

Lauris: “Man viss patika, īpaši viņa humora izjuta.”

Katrīna: “Man patika, jo man patīk, ka cilvēki stāsta par savu pieredzi. Mani tas interesē, viņš pasniedza kā mazu dzīves mērķus, bet, manuprāt, tas ir liels un iespaidīgs mērķis.”

Paldies direktora vietniecei Dacei Druveniecei par piedāvāto iespēju!

pasākuma dalībnieku vārdā, Diāna Mierture