Mēs domājam, ka grāmatu lasīšana ir neatņemama nodarbe cilvēka dzīvē, kā arī, sākot vairāk lasīt, esam pamanījuši būtiskas izmaiņas paši savā domāšanā, uztverē un personiskajā izaugsmē. Grāmatu lasīšana ir kā prāta ceļojums, kurā stundas paskrien kā sekundes, ar katru lappusi attīstās smadzeņu darbība: atmiņa, analītiskās prasmes, kritiskā domāšana, izpratne, interpretēšana, novērtēšana, analizēšana. Tā kā lasīšana ir ceļojums, tā ir arī atpūta, kurā domas pārvēršas par radošiem un fantāzijas pilniem piedzīvojumiem, rodas jaunas idejas un zināšanas, kuras vienkārši ļauj aizbēgt no realitātes. Popularizējot un daloties ar šīm sajūtām, mūsu darba mērķis bija attīstīt tuvinieku un draugu emocionālo inteliģenci un domāšanu, relaksēties no ikdienas satrauktā skrējiena un mudināt viņus turpināt prāta ceļojumu arī turpmāk.

Dārta, veicot “Labo darbu”, saskatīja arī vēl kādu citu vērtību: “Man šķiet, ka mudināt savus tuvākos lasīt ir ļoti vērtīgi, un varētu būt, ka lasīšana arī satuvina cilvēkus. Iznākums ir vēl viena papildu kopīga tēma, par ko parunāt, paplašināts redzesloks un papildināts vārdu krājums.”

Arī viņas iedvesmotajam draugam Markusam ir labas atsauksmes par šo izaicinājumu: “Arno Jundzes “Vienīgais liecinieks” ir detektīvromāns par kāda vīrieša dzīvi un viņa jaunās mīlestības traģisko un neparasto nāvi. Man patika tas, ka līdz pat pašām grāmatas beigām nevarēja zināt, kā tā beigsies. Taču grāmatas atrisinājums man šķita negaidīts. Priecēja tas, ka varēju aprunāties ar Dārtu par grāmatu, jo abi to izlasījām.”

Liela daļa 11.b klases skolēnu var pateikties galvenajai grāmatu lasīšanas popularizētājai un iedvesmotājai – klases audzinātājai Dacei, kuras lasītāju semināru stundas ir tik ļoti iedvesmojušas, ka grāmatas tiek lasītas arī ārpus tām. Mūsuprāt, skolotāja šajā “Labajā darbā” piedalās jau visu savu dzīvi, un arī šoreiz viņa ir motivējusi ne tikai skolēnus, bet arī savu vīru izlasīt veselas 3 grāmatas. Skolotājas vīrs: “Sievas ieteiktās grāmatas “Posts Parīzē un Londonā” (Dž. Orvels), “Meistars un Margarita” (M. Bulgakovs) un “HHHH” (L. Binē) visas apliecina, cik labā pasaulē mēs dzīvojam pašlaik, salīdzinot ar grāmatās attēloto laiku. Tās sniedza ieskatu vēsturē, cilvēka iekšējā pasaulē, pārdzīvojumos eksistenciāli svarīgos brīžos un akcentēja cilvēka veikto izvēļu ietekmi uz turpmāko dzīvi. Lasīšana bagātina un attīsta!”