12.d klases STEM un Skolas somas rudens ekskursija
![]() | 30. oktobrī mūsu klase, STEM projekta ietvaros izvēloties bioloģijas nodarbību ‘’Bioloģiskā daudzveidība Krustkalnu dabas rezervātā”, apmeklēja Krustkalnu dabas rezervātu un devās divu stundu izzinošā pārgājienā pa Kārkas avotu taku. Tajā mūs zinoši pavadīja Rāznas Nacionālā parka dabas pētniece un gide Regīna Indriķe, aizrautīga, enerģiska un savās bioloģijas, ģeoloģijas zināšanās apbrīnojama kundze. Krustkalnu dabas rezervāts dibināts 1977. gadā, lai saglabātu teritorijas unikālo reljefu - trepes vaļņa reljefu. Neaizskartās dabas dēļ rezervātā ir sastopami vairāki reti un apdraudēti dzīvnieki, kukaiņi un augi, kur no vispazīstamākajiem ir melnais stārķis, čemurziežu dižtauriņs un melnā dedestiņa. |
Pārgājiena gide mums aizraujošā veidā pastāstīja vairāk par rezervāta apkārtējo dabu un rudens laikā sastopamajiem augiem un sēnēm. Ar lupas palīdzību uz vecas rijas pie rezervāta bāzes vietas varējām saskatīt reti sastopamos brūngalvainos un melngalvainos nagliņķērpjus. Dodoties tālāk, iepazinām uz kritalām esošo dzīvību, kā zvīņaino peltīgeri, vairāku ģinšu gļotsēnes un Latvijā reti sastopamo vēdekļa violetpiepi, kura aug tikai uz atmirušas koksnes, mitros un ēnainos lapu koku mežos. Krustkalnu dabas rezervāta teritorija ir slavena ar Velna pirksta salu, kura stiepjas pāri Svētes ezeram, veidojot ļoti ainavisku skatu. Īpaša vērtība rezervātam ir kalcija bagātie biotopi un ar tiem saistītās augu sugas, kuras Latvijā sastopamas tikai Piejūras zemienē.
Mūsu klase Krustkalnu dabas rezervātu uzskatīja par vērtīgu un noderīgu pieredzi, kurā varēja uzzināt visu Latvijas rezervātu – Moricsalas, Grīņu, Krustkalnu, Teiču – dibināšanas iemeslu un to nozīmi Latvijas unikālās dabas un reljefa saglabāšanā. Savus skolasbiedrus gribam aicināt – ejiet pārgājienos un izziniet Latvijas dabu visos gadalaikos!
Tālāk mūsu ceļš veda pa Vidzemes augstienes gleznainajiem ceļiem līdz Cesvainei, kur Latvijas Skolas somas projekta piedāvājumā šoreiz bijām izvēlējušies kultūrvēsturiska objekta Cesvaines pils apmeklējumu ar muzejpedagoģisko nodarbību “Cesvaines pils izzināšana caur dažādiem mākslas un arhitektūras stiliem”. Mūs atkal sagaidīja aizrautīga pils darbiniece Iveta Zvaigzne, kura divu stundu nodarbībā mūs izveda cauri visai pilij, parādot visus slēptākos kambarus (barona seifu, mantu lādi, kur skolas laikā slēpās dauzonīgie skolēni), barona ģimenes telpas, skolas vajadzībām pārveidotos bēniņus, no kuru pārkurināšanas 2002. gada decembrī izcēlās postošais ugunsgrēks, kura seku novēršanai vajadzēja daudzus gadus un lielus līdzekļus. No 1893. līdz 1896. gadam būvētā pils jeb barona Vulfa ģimenes māja, kura izmaksāja 3 miljoni Krievijas impērijas rubļu (200 miljoni eiro) ir izcils historisma arhitektūras paraugs, kurā eklektiski sajaukušies gotikas, renesanses, romānikas, jūgendstila elementi, un tā ir atpazīstama Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā ar savu ārējo greznumu – Latvijas laukakmeņu majestātiskajām sienām. No 1920. līdz 2002. gadam šeit atradās skola, bet tagad tas ir pašvaldības īpašums kā kultūras un mākslas centrs.
Rudens ekskursija mūsu klasei bija gan derīgs padziļinājums bioloģijas zināšanās, gan neparasts pārgājiens vēlīnā rudens dabā, gan Latvijas kultūras izzināšana. Mums ir prieks dažādās vietās satikt tik aizrautīgus un savā darbā ieinteresētus cilvēkus, kādi vadīja mūsu ekskursijas nodarbības.
Ekskursijas iespaidus apkopoja Evelīna Mutule un 12.d klases audzinātāja Kristīne Modnika
Vairāk mirkļus var aplūkot galerijā -> saite: https://jvg.edu.lv/galerija/177
