Bez mājām palikušo dzīvnieku problēma mūsu pilsētā ir aktuāla, tāpēc mēs, 10.b klases skolēni un audzinātāja, labā darba ietvaros devāmies uz Jēkabpils dzīvnieku patversmi, lai veltītu ķepainīšiem nedaudz sava laika, uzmanības un mīlestības, kā arī palīdzējām patversmes iemītniekiem ar nelielu naudas ziedojumu. Dzīvnieki lielāko daļu laika pavada būros. Apmēklētāji drīkst pastaigāties ar suņiem pie pavadas vai paglaudīt un samīļot kaķus, un mēs šo iespēju izmantojām. Suņi ļoti priecājās, kad mēs izvedām tos pastaigā, jo tajā brīdī tie pamet būri un var brīvi izkustēties. Kaķi nebaidoties spēlējās ar mums, izjūtot mūsu kaut uz brīdi doto mīlestības siltumu.

Apstākļus patversmē cenšas pielīdzināt mājas apstākļiem. Mazie cilvēka draugi dzīvo rūpēs, neprtrauktā uzraudzībā, bet visvairāk, protams, tiem trūkst cilvēciskā siltuma un līdzdalības. Darbinieki cenšas dot ikvienam nepieciešamo uzmanības devu, taču viņu spēku vien pietrūkst.

Attieksme pret mājdzīvniekiem ir katra individuāla lieta. Man nav tiesību jums kaut ko uzspiest, bet es varu lūgt tikai vienu, ja jums ir mājdzīvnieks, vai tas ir suns, kaķis vai kāds cits, lūdzu, nemetiet tos ārā uz ielas vai aiz pilsētas robežas! Nav nekā sliktāka par nodevību pret būtni, kas radīta, lai dotu un saņemtu mīlestību, lai būtu cilvēka pavadonis dzīvē.

Patversmē pavadītajā laikā mūs uzlādēja kāda neaptverama enerģija, kaut gan dzīvnieciņi atņēma daudz fiziskās enerģijas, bet tie to atdeva daudzreiz vairāk  citādā - dvēseliskā - veidā. Prom devāmies ar lielu pozitīvās enerģijas lādiņu, bet arī zināmām skumjām un smeldzi. Bija patīkami kaut uz pāris stundām tur atstāt daļiņu no sava emociju siltuma.

Jekaterina Zeņina, 10.b