Februāra beigās mēs, 9.a klases skolēni kopā ar audzinātāju, devāmies uz biedrību “Par ķepām”, lai apciemotu pilsētas pamestos kaķīšus un atbalstītu biedrību ar dzīvnieku pārtiku. Manuprāt, tikšanās izvērtās ļoti interesanta un nomierinoša.

Mēs redzējām daudzus krāsainus, bet diemžēl nelaimīgus kaķus, katru ar savām īpašībām un raksturu. Ne visi mums uzreiz uzticējās vai vēlējās, lai mēs tos paglaudām. Protams, visi bija priecīgi par cienastu, ko mēs atnesām.

Tur bija kaķi, kurus biedrības valde ir izglābusi no nepatīkamām situācijām. Civēki, kuriem ir svarīgs dzīvnieciņu liktenis, sniedza palīdzību viņiem un rūpējās par viņu veselību. Dažiem bija nopietnas kaites, bet, dzīvojot biedrībā, manuprāt, viņiem drīz kļūs daudz labāk.

Šiem cilvēkiem, kas viņus glābj un patur, noteikti ir zelta sirds un liela pacietība.

Sieviete, kas mūs satika, bija ļoti laipna. Viņa stāstīja visādus notikumus, kas saistīti ar šiem kaķīšiem. Piemēram, tur bija viena kaķene, kuru izglāba no meža. Mani ļoti sāpināja fakts, ka ir cilvēki, kas spēj izdarīt tik nežēlīgas lietas - atstāt likteņa varā dzīvnieciņu, kuru kādreiz mīlēja un pieradināja.

Pārsteidzoši, ka katram kaķītim bija arī savs vārds, uz kuru tie murrājot atsaucās. Mūsu favorīte neapšaubāmi bija siāmas kaķenīte Sima jeb Simočka.

Ir labi, ka uz pasaules ir šādi labsirdīgi cilvēki, kuri palīdz dzīvniekiem. Mēs, visa klase, jutāmies labi , ka spējām palīdzēt.

Liels paldies tiem, kas kaut ko dara, lai atbalstītu dzīvniekus un arī cilvēkus!

9.a klases vārdā,  Marta Līvzeniece