Mēs, 7.d klase, 23.11.2018. kopā ar audzinātāju Inesi Rāviņu projekta „Skolas soma” ietvaros devāmies ekskursijā uz Rīgu, kur labi pavadījām laiku. Ekskursijas laikā mums bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.

Mūsu pirmā pietura bija Latvijas dabas muzejs. Dabas muzejā mēs iepazinām Latvijas augus un dzīvniekus. Pastaigas laikā pa muzeju mēs guvām priekšstatu, cik daudzveidīga ir dzīvnieku pasaule. Beidzot bija iespēja ieraudzīt, kā šie dzīvnieki izskatās dabā – kurš ir mazs un niecīgs, bet kurš – liels un varens. Vairākus dzīvniekus mēs redzējām pirmo reizi. Mēs arī uzzinājām, kā rodas piesārņojums, cik liels spēks ir vajadzīgs, lai iedarbinātu elektrību, un vēl daudzas citas interesantas lietas. Dabas muzejā mēs piedalījāmies nodarbībā „Latvijas zvēru pēdas un grauzumi”. Nodarbības mērķis bija Latvijas zīdītājdzīvnieku pēdu nospiedumu un citu darbības seku (grauzumu, dzīvesvietu u.c.) atšifrēšana. Gides pavadībā mēs uzzinājām, kā atpazīt dažādu dzīvnieku atstātās dažādās pēdas dabā un cik dažādas mēdz būt dzīvnieku mājvietas. Nodarbības beigās mēs paši iejutāmies pētnieku lomā un pildījām uzdevumus.

Otrā pietura bija Farmācijas muzejs. Farmācijas muzejs tika atklāts 1987. gadā kā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle. Iekārtots dzīvojamā ēkā, kas ir 18. gs. arhitektūras piemineklis. Muzejā atspoguļota farmācijas un aptieku veidošanās vēsture Latvijā. Skatāmi XVII-XIX gs. dokumenti un grāmatas, aptieku trauki, signatūras, zāļu formas un ierīces to pagatavošanai, kā arī XX gs. 20.-30. g. un mūsdienu Latvijā ražotie medikamenti. Sākumā mēs devāmies nelielā ekskursijā pa Farmācijas muzeju. Pastaigā mūs pavadīja un ar muzeju iepazīstināja Zāļu sieviņa, tērpusies raganai līdzīgā tērpā. Zāļu sieviņa mums pastāstīja par dabas līdzekļu pielietošanu ikdienā un dažādu zālīšu vēsturi. Apmeklējām pirti, kur mūs visus nopēra ar dziednieciskajām slotiņām. Piedalījāmies nodarbībā „Viduslaiku alķīmiķu noslēpumus atklājot”, satikām burvi Alķīmiķi, kas mums parādīja interesantu burvju triku.

Nākamā pietura bija Dailes teātra izrāde „Planēta nr. 85.”. Dailes teātrī mēs baudījām fantastisku izrādi. Teātra izrāde skolēniem saprotamā veidā sniedza ieskatu vēsturē. Krišjānis iemanto brīnumainu iespēju ceļot laikā. Šajā ceļojumā viņš satiek savus vecākus un vecvecākus. Satiek savu pagātni un savus senčus, lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un savas būtības un saprastu, cik brīnišķīga un vērtīga patiesībā ir viņa dzīve. Bet pagātnē Krišjāni gaida ne tikai viņa vecāki un vecvecāki. Tur ir arī pavisam dīvaini un nepazīstami, bet ļoti mīļi un draudzīgi multeņu tēli, piemēram, kaķis Indriķis un jocīgais Čeburaška. Nemaz nerunājot par pavisam savādu onkuli, ko sauc Leonīds Brežņevs un kurš nepavisam nav draudīgs, bet apjucis un nomaldījies. Krišjānim būs jāpalīdz viņiem visiem, saviem vecākiem un pašam sev, lai viņš pats nākotnē vispār varētu piedzimt. Izrāde ļāva izvērtēt, cik sarežģītas mēdz būt attiecības starp vecākiem un bērniem.

Lielākā daļa skolēnu pirmo reizi apmeklēja teātri, gūstot pozitīvu priekšstatu. Mēs satikām slavenus latviešu aktierus, un, iespējams, kāds satika savu elku. Izrādes laikā mēs uzzinājām, cik sarežģīta un ierobežota bija cilvēku dzīve agrāk.
Ilvars: „Teātris kopumā bija ļoti labs, patika jaunmodīgo deju un „trendu” iekļaušana izrādē.”

Sanija: „Man ļoti patika. Es pirmo reizi biju Dailes teātrī, un tas bija fantastiski. Izrāde bija ļoti interesanta. Varēju ieraudzīt dzīvē cilvēkus, ko biju redzējusi tikai televizorā. Es ļoti ceru, ka mēs ar klasi vēl brauksim uz teātri.”

Enija: „Teātris ir vieta, kur var izbaudīt mākslu. Izrāde man patika, patika, ka aktieri bija pazīstami.”

Annija: „Man ļoti patika teātris – interesants un jautrs. Man patika, ka tur bija attēlotas gan mūsdienas, gan pagātne. Es uzzināju kaut ko jaunu par Padomju Savienību.”

Linda: „Ierasties teātrī bija ļoti forši, jo biju pirmo reizi. Bija forši specefekti un mūzika. Interesantas bija dekorācijas, pa kurām brīvi varēja pārvietoties.”

Anastasija: „Man par teātri bija cits priekšstats, apmeklējot izrādi, es sapratu, ka var būt arī smieklīgi un aizraujoši. Teātrī būtu vēlams ierasties svinīgā apģērbā. Pret aktieriem jāizturas ar cieņu, tāpēc bija jāizslēdz telefoni.”

Mums visiem šī ekskursija ļoti patika, mūsuprāt, tā bija izdevusies. Tās laikā mēs ieguvām jaunas zināšanas, pozitīvas emocijas un kļuvām saliedētāki.

Amanda Volkova un Agnese Dišlere