10
Dec
Galerijas “Mans’s” apmeklējums, iespaidi un pārdomas
ivetao Īsā saite

Šī mācību gada 1. semestrī katram skolēnam ar projekta "Latvijas skolas soma" atbalstu bija iespēja apmeklēt mākslas galerijā Mans’s tikko atklāto mākslinieka un Visuma pētnieka Alda Dobenberga darbu izstādi “Vienkāršās lietas – Daba, Raksturs, Visums”.
“A. Dobenberga radošajā biogrāfijā ir bijis viss - akadēmijas laikā gleznojis klusās dabas, portretus, figūras, tad bija plenēru laiks, kad gleznojis dabu, vēlāk graustus – sabrukušas un pamestas mājas, kādu laiku bijis abstraktais periods, vēlāk – kosmoss, bet tagad – vārnas.
Vērienīgajā izstādē, kurā apskatāmas vairāk nekā 200 gleznas, pārsvarā pārstāvēti pēdējos desmit gados radīti darbi. Šajā laikā, kad pandēmijas dēļ pār mums veļas dažādi ierobežojumi, izstāde ar savu nevilšo simbolismu ir kā svaigs gaisa malks - tā vien gribas kļūt par pelēko vārnu un aizlidot plašajā, nezināmajā, bet skaistajā Visumā.” (J.Akmeņkalns)

Mans1

Pēc izstādes apmeklēšanas skolēni dalījās iespaidos, dažādos mācību priekšmetos, kā literatūrā, kulturoloģijā, vizuālajā mākslā, veica uzdevumus, rakstīja radošos darbus. 

Lūk, ieskats dažos no tiem:

Mans21 “Pārdomas par A. Dobenberga gleznu “Lidot”. Ārija Elksne savā dzejolī “Es gribu lidot” ir teikusi: 
“Saņemiet, ko gribat, un tomēr,
Un tomēr es gribu spārnus,
Un tomēr es gribu lidot – 
Vienalga, vienalga, kā!” 
Jau iepriekš esmu ievērojusi, ka krāsām ir liela nozīme manā dzīvē - tās izpratnē. Ejot gar daudzajām melnbaltajām gleznām, manu uzmanību ieguva tieši šī. Tā bija ļoti bagāta ar krāsām, un tās centrā bija attēlots putns. Putnā es saskatīju sevi. Tieksme lidot. Lidot uz PRIEKŠU! Manuprāt, Ārijas Elksnes dzejolis ļoti labi apraksta gleznas būtību. Protams, katrs gleznā saskata savu domu, tomēr, manuprāt, glezna ir par cilvēka vēlmi izdzīvot krāsām bagātu un aizraujošu dzīvi. 
Galvenais LIDOT tikai uz priekšu, neskatoties atpakaļ!” ( Elīna Tumanova)

 

Mans31 "Par gleznu “Kā pa viļņiem”. Šobrīd visiem ir zināms, ka pasaulē plosās Covid – 19. Man šī glezna saistās ar šī brīža aktualitāti, ar mūsu dzīvi, kas arī ir “kā pa viļņiem”. Vienu brīdi šķiet, ka vīruss ir norimies, taču pēc kāda laika tas sāk atkal plosīties. Gleznā ir attēlotas divas vārnas: otrā mērķtiecīgi dzenas pakaļ pirmajai – kā vīruss cilvēkam. Šie ir drūmi laiki, tāpēc gleznā fons ir drūms. Ar straujiem otas triepieniem uzgleznotais mežs, manuprāt, varētu simbolizēt mūsu “izdegušo” sabiedrību.” (Kristaps Ostrovskis)

 

Mans4 “Skatoties uz gleznu “Tur, kur kluss”, vārnu acis mani caururbj. Tā, it kā manis nemaz nebūtu. Tik tukši, klusi… Lai arī otas triepienu atstātās pēdas neliecina par miera esamību, tomēr to jūtu. Tumšie toņi cits citam komplimentē, un putni šķiet tik dzīvi – ja kāds tiem pieskartos, tie savicinātu spārnus un aizlidotu. Tik dzīvi! Tik dzīvi! Nedaudz skumji putni… Nav dzirdams ierastais vārnu troksnis. Tik kluss! Patīkamas pārmaiņas…” (Anna Esiņa) 

 

Mans5 “Par gleznu “Ķert sniegu”. Mani piesaistīja šī A.Dobenberga glezna, jo tā man asociējas ar brīvību. Vārnas poza, veids, kā tā ir atainota, attēlo putna brīvību. Iespējams, putns parāda, ka mums, mūždien aizņemtiem, nogurušiem, ir nepieciešama brīvība no apkārtējās pasaules, piepildot savu iekšējo aicinājumu doties, kur sirdij tīk…” (Laura Zeņina) 

 

Mans61 “Par gleznu “Vēstis”. Izstādes gleznas var šķist ļoti līdzīgas, bet tā tas ir tikai sākumā. Konkrēti šajā gleznā es saredzēju putna piezemēšanos. Ir redzams tas adrenalīns un bailes, kādas varētu būt pēc lidojuma. Var sajust gaidāmo mieru, kuru varētu izjust pēc piedzīvojumu pilnā un brīvā lidojuma. Gleznā ir saredzams gaišums, kurā vārna piezemējas. Manuprāt, tā ir skaidrība, atrodoties tepat – uz zemes. Lai arī ko vārna justu, viņa to paslēpj ar pārliecību tajā, ko dara. Šo pārliecību ir jāiegūst mums katram konkrētā dzīves jomā.” (Līna Lamba) 

 

Mans71 “Par gleznu “Marss”. Man patīk acis. Konkrēti – to krāsa. Es varu daudz spriest par kādu, lūkojoties viņa acīs, - noteikt emocijas, raksturu; varu nolasīt to, vai viņš ir patiess, vai tomēr kaut ko slēpj. Šajā gleznā ir attēlots krāsu “sprādziens’, kurā satiekas rozā ar brūno. Horizonts ir melns, taču virs tā lido milzīga, brūna acs. Man šķiet, ka tā ir mākslinieka acs. Taču brūnā krāsa mani uzrunāja tāpēc, ka man pašam ir brūnas acis. Manuprāt, šim māksliniekam ir krāsains un abstrakts pasaules redzējums. Man patika izstāde, es to izbaudīju.” (Mairis Rubiķis)

jauniešu iespaidus apkopoja d.v. D. Druveniece