27. maijā 10.b un 10.c klase devās ekskursijā uz Rīgu. Pirmais apskates objekts bija LU Botāniskais dārzs, kur nesteidzīgā pastaigā  varējām  apskatīt dažādus augus, it īpaši ziedošos rododendrus, ko lielākoties selekcionējis slavenais augu biologs Rihards Kondratovičs. Kopumā viņa kolekcijā ir 125 selekcionētas rododendru šķirnes, un lielu daļu var apskatīt šeit. Otrs R.Kondratoviča devums ir acāliju kolekcija, kas apskatāma blakus taureņu mājai. Botāniskā dārza tauriņu mājā bija iespējams redzēt ne tikai tauriņus, bet arī zivis un papagaiļus. Šo vietu mēs nodēvējām par mazu oāzi Rīgas urbānisma džungļos.

Otrā vieta, kur mēs devāmies tālāk, bija  LU Vēstures muzejs, kurā mums bija iespēja redzēt 4 kolekcijas: ķīmijas zinātnes aizsākumus Latvijā, botānikas un mikoloģijas kolekcijas, zooloģijas kolekcijas un ģeoloģijas kolekcijas. Šeit mēs uzzinājām par dabaszinātņu aizsākumiem Latvijā, sistēmiskajiem akadēmiskajiem pētījumiem un izcilākajiem zinātniekiem. Lielākajai daļai mīļākā ekspozīcija bija zooloģijas kolekcija, kur mēs uzzinājām smalkās nianses dzīvnieku pasaulē, arī to, ka šeit glabājas Eiropā plašākā un skaistākā gliemežvāku kolekcija, kā arī taureņu un vaboļu kolekciju vairāki eksponāti saglabājušies no 18., 19.gs. muižu laikiem. Jāpiebilst, šis klasiskais, arī vecmodīgais muzejs ir Rīgas apslēptā  intelektuālā pērle, kuru jekurš garāmgājējs nezina.

Dienas noslēgumā devāmies baudīt komēdiju uz Latvijas Nacionālo teātri - Ināras Sluckas režisēto izrādi “Dzimusi vakardien”, kas atspoguļoja mūžsenu problēmu, ka tam, kam ir nauda, ne vienmēr ir intelekts, un tam, kam ir intelekts, ne vienmēr ir nauda, taču mīlestības dēļ ir vērts sākt domāt, lai kaut ko mainītu. Paralēlklašu jauniešu atsauksmes par izrādi bija ļoti pozitīvas, izrāde bija mūsdienīga, ar gaumīgu humoru un emocijām bagāta, jo tās tēlos bija viegli atpazīt spilgtus tipāžus, kas sastopami arī mūsu skolas vidē. Trīs atziņu pērles no izrādes: 1. “Es gribu, lai man patīk tikai tas, kam ir jēga”; 2. “Dimantus ir vieglāk nozagt nekā ziloņus”; 3. “Pienāk reiz brīdis, kad tu ar savu īpašo personību neiederies nevienā sabiedrībā, jo esi pārāk atšķirīgs, un tev pašam ir jāmainās vai jāpielāgojas, nevis jāgaida, kad citi to darīs.”

Jauks brīdis pēc izrādes bija nejaušā satikšanās ar Harija lomas atveidotāju Juri Hiršu, kurš atsaucīgs un smaidīgs ļoti labprāt ļāvās fotomirkļiem ar mūsu jauniešiem.

Paldies mūsu klašu audzinātājiem Kristīnei Modnikai un Kārlim Klišānam!

10.b un 10.c klase