29. novembrī devāmies klases ekskursijā uz Rīgu. Bagātināt savu kultūras pieredzi. Pa ceļam piestājām Ogrē – apskatījām jauno Ogres bibliotēku, kas novērtējuma ziņā iekļuvusi pasaules modernāko bibliotēku četriniekā! Mums patika! Daudzi vēlējās tur palikt – palasīt grāmatas vai atpūsties rāmā atmosfērā uz platajām bibliotēkas palodzēm. Aiz lielajiem logiem elpoja mežs. Visplašākais logs bija Dzimtsarakstu nodaļā. (Izrādās, bibliotēkā var arī sarakstīties!...) Tur arī uzņēmām foto. Gan ierodoties, gan atvadoties ar mums mīļi komunicēja bibliotēkas robotiņš Toms.
	Nākamā mūsu pieturvieta bija Ojāra Vācieša muzejs. Tur aizrautīgās gides Daces vadībā tuvāk iepazinām dzejnieku Ojāru Vācieti un viņa laiku. Iespaidos dalās skolēni:
	Agnese: "Jau uz mājas lieveņa jutu šī neatkārtojamā dzejnieka radošumu. Iegājusi mājā, sajutu aromātu, kas liecināja, ka esmu nonākusi pagātnē. Visapkārt bija jūtama dzejnieka klātbūtne. Varenās koka kāpnes glabāja rakstnieka soļus, grāmatas – pieskārienus, cigarešu izsmēķi – elpu. Visparastākie pirkumu saraksti vai ikdienišķo uzdevumu kolonnas šķita tik vērtīgas, jo no Ojāra Vācieša acīm un domām šie vārdi bija ceļojuši līdz pat viņa rokai. Patika klausīties dzejoļus, kurus viņš pats ierunājis. Pēc muzeja apmeklējuma secināju, ka aiz katra dzejoļa ir persona ar savām problēmām, pārdomām, ģimeni, hobijiem, apsēstību, ar savu personību. Šķiet, ka tas dzeju padara vēl vērtīgāku."

Rojs: "Muzejā, atverot vienu no dzejnieka burtnīcām, es ieraudzīju viņa rokrakstu. Es vienmēr biju domājis, ka viņam ir glīts rokraksts, bet izrādījās, ka tā nav. Uzzināju arī to, ka dzejnieks nodarbojās ar ģeoloģiju un astroloģiju. Ejot prom no muzeja, es biju piepildīts ar patīkamām domām."

Ralfs: "O. Vācieša muzejs bija ļoti apjomīgs un interesants. Likās, ka esmu aizceļojis atpakaļ laikā. Viņa dzīvoklis bija mazs, bet mājīgs. Viņš bija ļoti izglītots cilvēks, es nekad nevarētu iedomāties, ka Ojārs Vācietis zināja vācu valodu. Mani pārsteidza fakts, ka viņu interesēja kosmoss. Man arī patika akmeņu izstāde no vietām, kurās ir dzīvojis O. Vācietis. Es būtu gribējis šajā muzejā paviesoties ilgāk, jo, manuprāt, šis muzejs bija interesants un izglītojošs, labprāt kādu dienu atbrauktu vēlreiz uz šejieni."

Elīza: "Mani pārņēma dažādas izjūtas, staigājot pa ēku, kurā dzīvojis un radījis tik daudz skaista dzejnieks Ojārs Vācietis. Viņa dzeja ir tikpat interesanta un dažāda kā viņš pats, savu brīvo laiku izmantojot dažādiem hobijiem. Nākamajā dienā pēc ekskursijas iegādājos vienu no viņa dzejas krājumiem. Tagad to lasu, domādama, cik talantīgs dzejnieks viņš bijis."

Vakarā kopīgi apmeklējām leļļu teātra izrādi vidusskolēniem un pieaugušajiem pēc E. Ādamsona noveļu motīviem "Smalkās kaites". Tā mūs pozitīvi pārsteidza! Kādam prātā vēl bija bērnībā redzētās leļļu izrādes, kāds uz leļļu teātri bija pirmo reizi. Piedzīvojām arī pārsteiguma un izbīļa momentus, kā jau leļļu izrādē pienākas! Lelles bija vidējas, lielas (cilvēka augumā) un MILZĪGAS!

Elvita: "Skatoties izrādi, sapratu, ka visiem ir dažādas kaites. Bieži vien daudzas mūsu dzīves situācijas paliek neatrisinātas, jo esam diezgan iedomīgi, un tāpēc abas puses paliek neapmierinātas. Šī izrāde lika saprast, ka katrs situāciju redz citādāk, tāpēc ir vērts uzklausīt cilvēkus! Labprāt apmeklētu vēl kādu leļļu izrādi, jo tā bija vērtīga un interesanta pieredze. Sapratu, ka leļļu teātra aktieriem ir grūts darbs."

Ar ekskursiju bijām apmierināti, par redzēto un gūto – gandarīti!

audzinātāja Dace Druveniece