Šī gada 31. martā notika ikgadējais skolas konkurss ‘’Nocel jumtu’’, kura pamatideja ir saliedēt klases kolektīvus, veicinot kolektīva saskarsmes un uzticēšanās palielināšanos. Sākotnēji konkurss tika veidots kā dziedāšanas sacensība starp klasēm, bet sakarā ar netaisnīgo faktu, ka 7.-9. klasēs viena no paralēlēm mācās padziļinātu mūziku, tad jau vairākus gadus pasākuma priekšnesumi ir saistīti nevis ar dziedāšanu, bet arī ar aktiermeistarību un dejošanu.

Katru gadu tiek dota arī tematika, kurā jāveido klases priekšnesums, un šogad tā bija “Mēs jums parādīsim...’’, kā arī jāiesaista viena obligātā dziesma, kura tika iegūta izlozes kārtā. Mums tika Kailijas Minogas „Can’t get you outta my head’’. Šo dziesmu mēs iesaistījām ļoti savdabīgā, sākotnēji vieglā un pacilājošā priekšnesumā, kas nesolīja neko mistisku un depresīvu, bet viss, kas ir dziļāks, slēpjas tajā, ko iepazīstam ar laiku.

Uz skatuves, skanot Kailijas Minogas dziesmai, uzdejoja Pokemons, kuru atveidoja Valērija. Tad nāca mūsu zēnu kārta, ko Pokemons it kā uzvilināja uz skatuves, kam sekoja deja, par kuru zālē sēdošās meitenes vairāk vai mazāk bija sajūsmā. Kad tika ‘’izgrūztīti’’ zēni, ieradās meitenes un izpildīja aktīvu deju. Visu deju, izņemot Valērijas improvizāciju, autore bija Renāte. Svarīgs fakts, kas jāpiemin, ir tas, ka mūsu mūzika un kostīmi bija 80. gadu stilā, respektīvi, dominēja košas krāsas, acu ēnas, puķaini un rakstaini krekli un citi tik pat atraktīvitāti apliecinoši apģērba gabali.

Skanot nopietnai, šausmu filmai piemērotai mūzikai un tekstam par spēles Pokemon go ietekmi uz sabiedrības vieglāk ietekmējamo daļu, mēs devāmies aizkulisēs, kur saviem spilgtajiem personāžiem nomainījām ārieni, uzvelkot mūsu skolas pasākumos tik populāros melnos apmetņus. Uz skatuves vairs nebija ne miņas no pacilātības, jo to bija nomainījuši apmetņos tērpti jaunieši, kuru sejas ēnoja kapuces. Pateicoties gaismotāju profesionālajam darbam un audzinātājas baltā (Ingas tērps bija balts) apmetņa materiālam, mūsu priekšnesuma izskaņā, kas sekoja pēc dejas, kura atgādināja Sātana izsaukšanu, notika savdabīga Pokemona apglabāšana.

Līdz pat pēdējam brīdim mēs bijām saspringti par to, vai mēs vispār kaut ko iegūsim, jo nebija iespējams pretējais – tas, ko mēs bijām attēlojuši un paveikuši, bija pārāk dziļš un trausls, lai neiegūtu NEKO. Brīdī, kas uz skatuves bija 11.b klases pārstāve Liāna, kura pieminēja mobilo ierīču problēmas aktualitāti, mēs sapratām – kauss ir mūsu.

Saņemt „Nocel jumtu!’’ kausu bija kaut kas unikāls un vārdiem neaprakstāms. Pirms tam, veidojot pilnīgi dažādus klašu kolektīvus, mēs NEVIENS nebijām spējuši iegūt to, kas mums pēkšņi bija iekritis rokās. Mūsuprāt, tikai izveidojot spēcīgu, kompromisus un saskaņu rast spējošu, kā arī sadraudzīgu un mīlošu kolektīvu, ir iespējams VISS. Formula ir pavisam vienkārša – sapludiniet kopā pareizos cilvēkus, un rezultāts ir apsolīts.

Rasa Martinova, 10.a klase