Postmodernajā mākslā nevērtē ne mākslinieka unikalitāti, ne mākslas darba augsto statusu, daži mākslinieki apzināti eksperimentē ar mākslu, kas ir neglīta un satraucoša, tiek noraidīts mākslas elitārisms. Postmodernajā mākslā nemitīgi tiek pārstrādāts un atdzīvināts vecais, postmodernajai mākslai raksturīga daudzu stilu kolāža. Māksla tiecas salikt kopā pilnīgi atšķirīgus tēlus un nesavienojamas nozīmes.

Kultūras pētnieki ir izvirzījuši domu, ka postmodernajā pasaulē tiek saskatītas brūkošu civilizāciju raksturīgas iezīmes.

Noslēdzot tēmu, JVĢ skolēniem bija uzdevums izvēlēties savām interesēm un mākslinieciskajām prasmēm atbilstošu kādu iepriekšējo kultūrlaikmetu slavenu mākslas darbu, pārveidot vai papildināt to atbilstoši savai jaunajai idejai, pēc tam uzgleznot to guašas tehnikā. Darba noslēgumā skolēni rakstīja esejisku pārspriedumu par savā darbā atspoguļoto domu. Skolēni izvēlējās dažādu mākslinieku, piemēram, L. Da Vinči, Mikelandželo, Rafaēla, S. Dalī, R. Magrita, E. Munka, J. Vermēra u.c. slavenu autoru darbus, un ar gandarījumu jāatzīst, darbu mākslinieciskie pārveidojumi patiešām atbilda gan posmodernistiskās mākslas koncepcijai, gan atspoguļoja skolēnu augstās prasmes praktiskajā glezniecībā, piemēram A. Eglītes 9.b “Tumša bilde”, kas gleznota pēc Mikelandželo freskas “Ādama radīšana”, I. Dudarevas 9.a “Goga diena”, kas tapusi, izmantojot J. Vermēra darbu “Meitene ar pērļu auskaru” un V. Van Goga “Pašportreu”, I. Zarinkas 9.c darbs “Naudas slāņi” pēc gleznu P. Pikaso “Vecais ģitārists” un Dž. Stīna “Lācars un bagātais vīrs” motīviem, A. Kovaļenko 9.c “Sāpes” pēc J. Vermēra gleznas “Meitene ar pērļu auskaru” un daudzi, daudzi citi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju, kad dotais uzdevums 9. klašu skolēniem lika distancēties un paskatīties no malas uz laikmetu, kurā viņi paši šobrīd dzīvo, veiktā darba rezultāts apliecināja, ka skolēni spēj pamanīt, saprast un analizēt šobrīd apkārt notiekošo. Savos darbos skolēni risināja dažādas aktuālas tēmas, kuras iespējams sadalīt vairākās grupās.

Daļai skolēnu aktuāls ir dabas aizsardzības jautājums, piemēram, N. Lucijanova 9.b darbs “Globālā sasilšana”, J. Dzenes 9.b darbs “Piesārņotā nakts”, E. Taškānes 9.c darbs “Mūsdienu mežs”, A. Šilko 9.b darbs “Zvaigžņotā nakts lielpilsētā” (tradicionālo lauku ainavu aizvien vairāk aistāj spožās pilsētu ugunis), A. Kokorevičas 9.c darbs “Aizskaloti saullēktā”(atkritumi pasaules okeānos izmainīs visu ekosistēmu), Z. Tabūne 9.b ar darbu uzdod retorisku jautājumu “Vai šis ir tas, ko mēs vēlamies?”, esejā rakstot: “Zeme mums ir tikai viena. Vai mēs apzināmies, ko mēs tai nodarām? Vai rezultāts, ko mēs iegūsim, iznīcinot dabu, būs tas, ko mēs vēlējāmies?”.

Blakus ekoloģijas un dabas aizsardzības jautājumiem, skolēniem aktuālas šķiet arī tādas filozofiskas tēmas kā “es”, “mans laiks šajā pasaulē”, piemēram, S. Dalbes 9.b darbs “Laiks, ko nekad neatgriezīsi atpakaļ”, R. Aišpura 9.c “Mēs ar puikām pēc skolas” (“Šis ir mūsu laiks, mūsu sapņu pasaule, kurā mūs neviens nevērtē ”), E. Īlenāne 9.c darbā “Aiz maskas” pauž domu, ka “cilvēki bieži vien nerāda savu īsto seju, tāpēc novēl ikvienam darīt to, ko katrs grib un mīl”, M. Urtāns 9.b darbā “Izbailes no nezināmā” aicina aizdomāties par jautājumu – kas notiks tad, kad mēs nomirsim, kas mūs sagaida nākotnē?”, savukārt A. Kovaļenko 9.c darbā “Sāpes” atgādina: “Atceries savu sapni? Laiks iet, bet tev ir tikai ideja bez nekāda plāna..”.

Daudzi skolēni saskata un nosauc arī mūsdienas raksturojošas negatīvas sociālās parādības un dzīvesveida tendences, kas ietekmē sabiedrības attīstību, piemēram, viena no problēmām ir tehnoloģiju, īpaši telefonu nomācošā klātbūtne ikdienā. Par atkarību no telefona savā darbā ”Ātri paiet laiks” stāsta S. Sauša 9.c, arī A. Dziedātāja 9.b darbā “Mana dzīve – sociālie tīkli”, runā par šo problēmu, A. Lemaka 9.b darbā “Digitālais detokss” pauž atziņu – “mainās vērtības, tāpēc jākontrolē savas vēlmes”, arī G. Bērziņas 9.c darbs “Jaunāko tehnoloģiju pakļautie”, M. Sviķa 9.a “Emoji” pauž līdzīgu attieksmi. Tomēr ir arī skolēni, kas saprotot tehnoloģiju ietekmes postošo dabu, spēj saskatīt arī pozitīvus momentus, piemēram, K. Āriņs darbā “Mona Liza sociālajos tīklos” vai R. Rāviņš 9.c darbā “Klases Mis” (“Attēls vai glezna var pateikt vairāk nekā tūkstoš vārdu. Lietojot savā saziņā attēlus (mēmes, snabčata pārveidojumus), var viegli paust savu attieksmi pret konkrēto lietu – ironiju, patiesu prieku vai naidu.”)

Sabiedrību pārņēmusi naudas kāre, juceklis pašizpratnē. Par naudas nozīmi un ietekmi uz mūsdienu cilvēku rosina aizdomāties I. Zarinka 9.c darbā “Naudas slāņi”, savukārt L. Dzērve 9.c darbā “Meitene ar nekārtības auskaru” raksta: “Nekārtība var būt dažāda, tā var būt nekārtīga teritorija vai telpa, bet tā var būt arī nekārtība cilvēka domās un nekārtība sabiedrībā”. Sabiedrības attīstību negatīvi ietekmē stereotipu klātbūtnē, par to pārliecināta A. Baumane 9.c, kas ar savu darbu “Bez stereotipiem”, aicina: “Lauzīsim stereotipus, nepakļausimies un nesekosim tiem. Neliksim cilvēkus un lietas “kastēs”. Mēs visi esam dažādi, taču vienlīdz svarīgi un īpaši. Katrs ir jāmīl tāds, kāds ir.” Līdzīgu problēmu savā darbā “Vienlīdzības pieskāriens” risina L. Nikola 9.c: “Iedomājieties, cik garlaicīgi būtu, ja mēs visi būtu vienādi, ja visiem būtu vienādi viedokļi, izskati un intereses (..) Ir jāmācās cienīt vienam otru un saprast, ka mēs visi esam vienlīdz vērtīgi cilvēki, neatkarīgi no ādas krāsas, ārējā izskata, dzimuma un reliģijas”. Vienlīdzību sabiedrībā sekmē arī vienāda attieksme pret sievietēm un vīriešiem, E. Koļesinska 9.a darbā “Sieviete ar zobenu” pauž pārdomas, ka “sievietes ir tikpat spēcīgas kā vīrieši. Sievietes ir tikpat gudras kā vīrieši, tomēr joprojām sieviešu tiesības nav vienādas ar vīriešiem”, par sieviešu un vīriešu vienlīdzības tēmu savā darbā “Tā mūsdienu dzīve” aicina aizdomāties arī K. Krupenčiks 9.b, savukārt K. Lipenītis 9.b darbs “Censored” rosina aizdomāties par cilvēktiesību jautājumiem.

Blakus šiem “nopietno tēmu” darbiem, ir arī saturiski vieglāki uzdevuma risinājumi, kuros skolēni vairāk izpaudušies savā “mākslinieciskajā jaunradē”, veidojot interesantus, radošus stāstus par savās gleznās attēlotajiem varoņiem. Te var minēt D. Tihomirovas 9.b darbu “Brīnumainais tilts”, A. Nijazi 9.b “Baidieties no manis!”, A. Bārbala 9.a “Baiļu ķetnās”, I. Dudarevas 9.c “Goga diena”, S. Pupiņa 9.c “Skumjais smaids”, R. Uzuliņa 9.c “Zēns ar pērļu auskaru”, J. A. Millera 9.c “Pablo Uzumaki” un K. Verečinska 9.b “Jaunais mākslinieks”.

9. klašu skolēnu paveiktais apliecina mūsu skolēnu daudzšķaitņainību, vērīgumu un ieinteresētību apkārt notiekošajos pasaules procesos. Neskatoties uz postmodernajā laikmetā valdošo destruktīvismu un haosu, JVĢ aug domājoša paaudze. Lai skolēniem veicas viņu tālākajos sevis izzināšanas ceļos, lai izdodas atrast un saprast sevi un savu vietu šajā pasaulē un cerams, ka mācību procesā notiekošais to spēj iedrošināt un sekmēt.

“Ja jums ir sapnis, tad dariet visu, lai tas piepildītos. Ja visi saka, ka jums nesanāks un jūs esat neveiksminieks, neklausiet viņus! Klausiet tikai sevi un savu sirdi!” (S. Svincova 9.b, darbs “Sapņi piepildās!”)

JVĢ vizuālās mākslas skolotāja Elga Skrebele

p.s. Vairāk darbus skatīt šeit: /ej-uz/15648