Es aizeju tai gaismā,
Kur tālāk nav kur iet.
Varbūt es nolaidīšos
Kādreiz varbūt mazliet…
            (Imants Ziedonis.)

Roberts Aišpurs (14.06.1939. – 01.12.2014.)

Pirmā decembra ausmas rītā zvaigžņotajā Mūžības ceļā ir devies Roberts Aišpurs -  pedagogs, ilggadējs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors, Jēkabpils Goda pilsonis, stipra, radoša personība, sabiedriski aktīvs pilsonis. Viņa vārdu zina ne tikai tūkstošiem Jēkabpils iedzīvotāju, viņu pazīst arī plašā Latvijas pedagogu un skolu vadītāju saime. Spēks, izturība, apbrīnojamas darba spējas smeltas dzimtajā Dagdas novadā, bet darba gaitas uzsācis jau kā students Ilūkstes 1. vidusskolā, bet pēc Daugavpils Pedagoģiskā institūta beigšanas 1963. gadā stājies direktora amatā Aknīstes vidusskolā. Visgarāko sava radošā un nesavtīgā mūža daļu no 1970. līdz 2005. gadam kā skolas direktors R. Aišpurs ir aizvadījis Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Vadot skolu, direktors tiecās, lai nepārtraukti notiktu attīstība, lai skola pilnveidotos, izmantojot laika un apstākļu sniegtās iespējas, lai katrā darbības jomā tiktu gūti vislabākie rezultāti. 1993. gadā R. Aišpura vadītā Jēkabpils 1. vidusskola akreditācijas rezultātā kļuva ģimnāzija, bet vēl pēc 3 gadiem, pierādot savu potenciālu, atguva tās vēsturisko nosaukumu – Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Direktors ar izcilu vadītāja prasmi iedrošināja, virzīja pedagoģisko saimi pretī jauniem izaicinājumiem, viņš uzturēja darbiniekos augstu pienākuma un atbildības apziņu, spēja panākt kolektīva vienotību.

R. Aišpurs bija ne tikai mērķtiecīgs direktors, bet arī izpalīdzīgs, atbalstošs, sirsnīgs un sabiedrisks kolēģis, viņš prata izvirzīt prasības nevis kā pavēli, bet kā nepieciešamību katram atbildēt par saviem pienākumiem.

Būdams ķīmijas un bioloģijas skolotājs, apveltīts ar dabas izjūtu un dārzkopja talantu, viņš ar dārznieku palīdzību panāca gaumīgu skolas apkārtnes izveidošanu. Direktoram piemita iedzimtas organizatora spējas, tās viņš lika lietā gan triju skolas piebūvju celtniecībā, gan arī pedagoģiskās darbības pilnveidošanā. Tikai viņam pašam bija zināms, cik pūļu, nervu enerģijas un gara spēka prasīja tālaika celtniecības objektu nodošana.

Direktora vadībā ģimnāzijā tika iedibinātas vairākas tradīcijas, gandrīz visas tās ir izturējušas laika pārbaudi un tiek koptas joprojām – žetonu vakars ar teātra izrādi absolventu salidojumi, pašdarbības kolektīvu koncerti u.c. Būdams pārliecināts pedagogs, arī direktora amatā R. Aišpurs turpināja mācīt ķīmiju, lai uzturētu dzīvo ikdienas saikni ar skolēniem. Vairākas jēkabpiliešu paaudzes atceras viņu kā Skolotāju, kurš prata īstenot grūti savienojamo – būt vienlaikus gan stingram un prasīgam, gan saprotošam; ar spēju pārliecināt jaunos cilvēkus par zināšanu vērtību, pierādot, ka viegls nav nekas, ko dara nopietni. Direktors audzināja ar savu stāju, ar savu attieksmi pret darbu viņš mācīja būt savas skolas, savas pilsētas un zemes patriotiem. R. Aišpurs īpaši lepojās ar skolotājiem – šīs skolas absolventiem, kuri pēc studijām atgriezās darbīgajā un sakārtotajā skolas vidē.

Latvijas skolu vadītāju vidū R. Aišpurs bija viens no atzītākajiem balsta skolu direktoriem, bija mācībspēks jaunajiem kolēģiem, vēlāk pildīja arī eksperta pienākumus skolu akreditācijas komisijā. Kolēģi bieži brauca pie viņa gūt pieredzi dažādos jautājumos, viņi vienmēr tika uzņemti sirsnībā un viesmīlībā, atsaucīgi daloties zināšanās un praktiskajā pieredzē.

Pēdējo deviņu gadu laikā, būdams jau atpūtā, R. Aišpurs aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē, kā arī interesējās par skolu, apmeklēja pasākumus, tikās ar kolēģiem.

Pedagogu saimes atmiņās R. Aišpurs turpina būt darbīguma, saimnieciskuma, kārtības un noteiktības paraugs, Cilvēks, kuram bija svarīgi darīt, lieki nerunājot, nemeklējot attaisnojumus vai atrunas. Sarežģītās situācijās mums joprojām ir iespēja sev jautāt: ko būtu ieteicis R. Aišpurs, kā viņš būtu darījis, par kādu rīcību viņš būtu izšķīries…

Šī mācību gada ģimnāzijas svinīgajā Ziemassvētku koncertā, kā arī abiturientu teātra izrādē februārī pirmo reizi skatītāju rindās nebūs mūsu Direktora.

Ģimnāzijas pagalmā sparīgi kuplo viņa stādītais ozols, tiecoties ar galotni debesīs, pretī Gaismai. Skolas telpās skan un skanēs bērnu čalas, jaunas paaudzes, to vidū viņa mazdēls, min skolas taku, kas ir gaismas ceļš. Domājams, ka Mūžīgās Gaismas starā mūsu Direktors laiku pa laikam palūkos, vai viņa ozola zīles krīt auglīgā augsnē.

Atvadīšanās no Roberta Aišpura notiks ceturtdien 4. decembrī plkst.12.00 no Jēkabpils katoļu baznīcas uz Jēkabpils pilsētas kapiem.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kolektīvs