13. maijā plkst. 16:00 ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt izstādi un tikties ar pašiem meistariem. Atmosfēra bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē radoša un aci priecējoša! Uz liela galda, plauktos un pat uz grīdas sagūluši kokdarinājumi. Visiem tā vien pietiek vietas – draudzīgi saspiedušies. Dažādi izmēri, dažādas formas, tēmas un risinājumi!... Tiešām skaisti, vērienīgi. Pie loga novietots arī darbgalds, lai apmeklētājiem ir priekštats, kā notiek darbs ar koku.

Ikvienam ir iespēja pamēģināt izslidināt monētu caur veiksmes putnu spārniem – ja monēta neatsitīsies pret tiem un iekritīs zemāk noliktajā bļodā, vēlēšanās piepildīsies. Man izdevās! Tikpat priecīgi par izdošanos kā es izskatās arī paši izstādes autori - puiši un skolotājs Rolands. Neskatoties uz to, ka ģimnāzija pašlaik izvietota vairākās ēkās un telpu darbgaldiem  nepietiek, puiši skolotāja vadībā, kā teiktu Veidenbaums  “par spīti grūtiem laikiem” pratuši pārradīt savu enerģiju skaistos darbos. Var vien priecāties, ar kādu aizrautību zēni stāsta par paveikto un sarežģītības līmeņiem, kāds kuram darbam bijis nepieciešams. Stūrakmeņi visam – pacietība un neatlaidība. Tās puiši esot uztrenējuši, attīstījuši un slīpējuši kopā ar meistarību.

Nu lai stāsta pulciņa dalībnieki!

Šī bija pirmā izstāde, kurā piedalījos, bet cerams, ka ne pēdējā. Gatavošanās izstādei nebija viegla, bija jāiegulda daudz darba, jāstrādā pusdienu starpbrīžos un pēc stundām. Bet ieguldītais darbs bija tā vērts. Ir ļoti patīkami redzēt savu darbu ārpus skolas. (Lauris Lugins, 8.b)

Ar izstādes palīdzību es sāku vairāk saprast laika vērtību, jo  izgatavot tik daudz darbu un arī grūtu darbu mazā laikā posmā ir patiesi grūti.  Tādēļ nācās ļoti plānot savu laiku, lai tie visi darbi tiktu pabeigti ātri, bet kvalitatīvi. Vārdu sakot, tas bija kaut kas jauns, ko nācās piedzīvot.  Visas šīs emocijas un piedzīvojumi ir vērtīgi. (Armands Umbraško, 9.c)

Pulciņā bija interesanti piedalīties, jo uzzināju daudz ko jaunu. Pulciņš ir arī laba brīvā laika pavadīšana. Iepazinos ar jauniem cilvēkiem, ar kuriem turpmāk bija patīkami strādāt. Kokapstrāde man deva tādu kā motivācijas signālu, kas ļāva man saprast, ka nevajag padoties un atmest ar roku, un to, ka cīnīties vajag līdz galam, neskatoties uz to, ka šķiet -  jau viss ir pagalam. Kokapstrādes pulciņš man deva iespēju piedalīties izstādē, kurā es pieliku arī savu roku. Veidot dzirnavas  izstādei bija aizraujošs un  piedzīvojumiem bagāts mirklis... Nepalaid garām arī tu savu iespēju piedalīties kokapstrādes pulciņā, jo tā varēsi iemācīties daudz ko jaunu! (Linards Samuls, 9.b)

Esmu ļoti apmierināts ar izstādi un paveikto šogad, bet viss,  pateicoties skolotajam R. Rubiķim,  jo viņš mani šogad motivēja pabeigt visu iesākto un neko nemest pie malas, ka arī prieks, ka šogad esmu guvis daudz jaunu zināšanu no kokapstrādes pulciņa. (Ralfs Valters 9.a)

Esmu ļoti priecīgs, ka mēs esam tā attīstījušies, ka mums ir pašiem liela izstāde. Protams, nevar nepieminēt skolotāju R. Rubiķi, jo bez viņa nekā no šī nebūtu. Lai gan darba laikā mums radās grūtības,  mēs tās atrisinājām  ar skolotāja palīdzību. (Renārs Paeglis, 9.a)

Es novērtēju mums sniegto iespēju piedalīties  ne tikai izstādes veidošanā, bet arī tās organizēšanā un kārtošanā. Gada laikā esam radījuši dažādus darbus, un ir prieks, ka tie tiek izstādīti un citiem ir iespējams apskatīt, ko mēs spējam paveikt  arī šādos -  pat visnepiemērotākajos apstākļos. Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes un vēlamies arī izteikt pateicību bibliotēkas darbiniekiem  par atsaucību un izpalīdzību.

Skolotāja sniegtajam atbalstam ir ļoti augsta vērtība, viņš mums ir palīdzējis ne tikai veiksmīgi tikt galā ar darbu, bet arī risināt savstarpējās problēmsituācijas un vienmēr tās beigt pozitīvā uz pozitīvas nots. Pie skolotāja var vērsties jebkurā dzīves situācijā, skolotājs pārvalda ne tikai  kokapstrādes,  bet arī mūzikas pasauli un ir man ļoti palīdzējis ģitāras izvēlē,  tās apkopē  un remontā.

Skolotāja ieguldījums mūsu nākotnē ir neizmērojams, lai to izmērītu, tam nepietiks nevienas mērlentes, to var redzēt un just ik dienu.  Arī citi to var aplūkot mūsu izstādē. (Niklāvs Kozuliņš, 9.c)

Skolotājs Rolands Rubiķis:

““No visas sirds” bija vārdi, kas sekoja līdzi visā mūsu darbības laikā, ar šiem vārdiem pateicāmies arī bibliotēkai par iespēju organizēt izstādi šeit -  Pasta ielā 39.

Par darbu procesu: skolā čaklākie zēni tikās jau 7:40, lai darbi veiktos raitāk. Darbs ir gājis roku rokā, nevienu pulciņa dalībnieku neesam pametuši vienu problēmas risināšanā un nevienu darbu – pusdarītu.

Esmu gandarīts, ka zēni visa mācību gada laikā ir izrādījuši iniciatīvu, risinājuši problēmas, palīdzējuši skolotājam dažādu tehnisku ķibeļu risināšanā. Īpaši gribu uzteikt Ralfu Valteru, Armandu Umbraško, Renāru Paegli, Lauri Luginu un Niklāvu Kozuliņu par atraktīvu, radošu un laikietilpīgu iesaisti pulciņa dzīvē.

Novēlu mūsu kokapstrādes pulciņam zelt un plaukt, attīstīt mūsos profesionālismu kokapstrādē un palīdzēt ievirzīt mūs turpmākajā dzīvē pareizajās sliedēs!  Pozitīvi noskaņots ceru, ka šādas nodarbības  būs iespēja organizēt arī ģimnāzistiem (10.-12.kl.).”

Izstāde apskatāma vēl līdz līdz 31. maijam Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).

Un vēl varu pačukstēt, ka 28. maijā puiši kopā ar skolotāju plāno iemēģināt  roku savu izgatavoto darbu tirgošanā tradicionālajā tirdziņā pie Depo. Būs praktiskas un saimniecībā noderīgas lietas. Es vienu glītu virtuves dēlīti jau nolūkoju un iecerēju!...

Paldies puišiem un skolotājam! Lai sokas turpmāko ieceru realizācijā!

direktora vietniece Dace Druveniece

Vairāk mirkļi šeit: /ej-uz/18815