17. februārī notika Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolu jauniešu un Latvijas mediju personību tiešsaistes diskusija par mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā, ko vadīja Kristīne Komarovska.

Medijus mēdz dēvēt arī par ceturto varu demokrātiskā valstī, jo tieši mediji ir starpnieks starp valsti un sabiedrību.

Lai labāk varētu izprast žurnālistikas iespējas un izaicinājumus, diskusija tika sadalīta 3 daļās.

Pirmā tēma, kas tika apspriesta ar “Delfi Plus” galveno redaktoru Filipu Lastovski un reģionālā laikraksta “Zemgales ziņas” redaktori Agnesi Leiburgu, bija - mediji kā informācijas ieguvējs un pasniedzējs sabiedrībai. Redaktore A. Leiburga atzina, ka “žurnālisti bieži pārspīlē sarežģītības pakāpi”, vēstot par politiskām tēmām.  Savukārt F. Lastovskis piebilda, ka žurnālistu uzdevums ir izstāstīt svarīgākos notikumus sabiedrībai saprotamā valodā, taču arī cilvēkiem būtu jāiemācās iedziļināties kādā tēmā, jo tieši tāda situācija parāda mediju prasmes sniegt informāciju un sabiedrības spējas to uztvert  … Manuprāt, pārdomas rosinoši…

Otrā tēma, ko pārrunāja ar LTV Ziņu dienesta žurnālisti Inu Strazdiņu un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāju Iļju Kozinu, bija – dezinformācija un medijpratība. Viltus ziņas katru dienu redz un dzird ļoti liela daļa sabiedrības, jo tās ir atrodamas ne tikai sociālajos tīklos, bet arī plakātos un citu cilvēku viedokļos.

Abi žurnālisti labi izskaidroja to, kā var atpazīt uzticamas ziņas:

• Neitrāla valoda;
• Atsauces;
• Neitrāls saturs (tāds, kas neatspoguļo autora viedokli);
• Virsraksts nav “kliedzošs”.

Tātad, ja raksts raisa spēcīgu emociju vilni, visdrīzāk tā saturs nav patiess. Bet kā gan zināt to robežu starp viltus ziņām un kāda cilvēka viedokli? Izrādās, ka tas ir ļoti vienkārši! Ja ziņās tiek minēts, ka tas ir tikai autora viedoklis, tad to katrs lasītājs izvērtē pats, savukārt, ja kāds notikums tiek aprakstīts kā vienīgā patiesība un neatbilst uzticamu ziņu kritērijiem, tad ir vērts aizdomāties par to, ka tā varētu būt dezinformācija.

Noslēdzošā tēma, ko apsprieda žurnāla “IR” galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas Radio 5 ētera personība Karmena Stepanova, bija - medijs kā dialoga uzturētājs starp varu un sabiedrību. Vērtīgākais, ko teica N. Ločmele, bija par vienu virzienu, kurā demokrātiskā valstī dodas valsts un sabiedrība. Neapšaubāmi, ka katram cilvēkam ir savs viedoklis, bet sabiedrībā ir tie “kopīgie labumi”. Tieši mediji veicina diskusiju starp sabiedrību un valsti, atgādinot, ka attīstības ceļš ir kopā ejams vienā virzienā. K. Stepanova piekrita un piebilda, ka mediji nevar būt tikai valsts vai sabiedrības pusē. Tie nevar būt kā strīdu cēlonis. Mediji ir tie, kas, saskaņojot abu pušu intereses, veido atbilstošu saturu.

Dalībnieku iespaidi:

Elīza Koļesinska: “Mediji mums ir visapkārt, tādēļ to lomu zināt ir būtiski. Šodienas tiešsaistē bija iespēja saņemt atbildes uz aktuāliem jautājumiem par šo tēmu, kā arī uzzināt, ar ko dažādi žurnālisti saskaras ikdienā. Tā ir gan dezinformācija, gan viltus ziņas un citi izaicinājumi. Tomēr mediji veic vairākus svarīgus uzdevumus, piemēram, informē par valdības lēmumiem, veicina dialogu, izglīto sabiedrību utt. Šo iemeslu dēļ viņu darbam ir liela ietekme. Šī, manuprāt, bija viena no interesantākajām tiešsaistes diskusijām, kuru esmu apmeklējusi. Tēma ir nozīmīga un šo sarunu var noklausīties atkārtoti Youtube vai Facebook EP Vēstnieku skolas profilos. Noteikti iesaku izmantot šo iespēju, lai izglītotos šajā jomā un veicinātu kritisko domāšanu.”

Evelīna Pavloviča un Rihards Gailums: “Dezinformācija mūs skar katru dienu, un ir nozīmīgi  atpazīt un spēt atlasīt patiesu un nepatiesu informāciju. Uzskatām, ka izvēlētās publiskās personības deva mums ļoti labu informāciju par šo problēmu, kā “filtrēt’’ ziņas un kā tas mūs skar. Kopumā bija ļoti interesanti un izglītojoši!”

“Demokrātiskā valstī vajadzīgi informēti pilsoņi!” tā teicis Iļja Kozins, un mēs tam piekrītam!

EP Vēstnieku skolas komandas dalībnieku vārdā, Diāna Mierture