Četri sekmīgas Latvijas attīstības pilāri ir jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība jeb personīgi nozīmīga, brīvprātīga un atbildīga iesaistīšanās vietējās un globālās kopienas dzīvē. Trešdien, 10. oktobrī, mēs – 5 vidusskolas pārstāvji – kopā ar skolotāju Daci Druvenieci devāmies uz Jēkabpils 2. vidusskolu, lai līdzdarbotos un piedalītos Ingas Belousas vadītajā pasākumā “Globāli mērķi pilsētas attīstībā”, kura devīze un aicinājums ir “Skaties globāli, rīkojies lokāli!”.

To apmeklēja gan mūsu skolas, gan Agrobiznesa koledžas skolēni, kā arī citi pilsoniskās sabiedrības locekļi, pašvaldības un lēmējvaras pārstāvji un izglītības nozarē strādājošie. Atnākot katram tika izdalīta savas krāsas uzlīmīte, kas norādīja, kurai sabiedrības daļai tu piederi, un kārtas cipars, lai veidotu 5 grupas, kurās, neatkarīgi no tā, vai tu esi jaunietis vai vairākus gadus strādā pašvaldībā, kopīgi diskutētu par ilgtspējīgas attīstības mērķu jautājumiem, kas sevī iekļauj 17 mērķu jomas, piemēram, kvalitatīva izglītība, laba veselība, novērsta nabadzība, dzimumu līdztiesība, inovācijas un infrastruktūra, atjaunojama enerģija u.c.

Balstoties uz tiem, ar grupu dalībniekiem novērtējām to, kas Jēkabpilī ir labs, centāmies saprast, kā tajā trūkst, noskaidrojām katra lomu pilsētā jeb to, ko mēs katrs kā iedzīvotājs, darām pilsētas labā – ziedojam asinis, stādām kokus, veidojam brīvprātīgo pasākumus jauniešiem, atbalstām vietējos uzņēmumus vai pavisam vienkārši nepiesārņojam vidi. Sarunas notika ar mērķi saprast, kā, stimulējot pilsonisko izglītību un atbildību, var veicināt ne tikai lokālu (Jēkabpils) attīstību, bet arī globālu. Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tika aptaujāti, vai, viņuprāt, pilsoniskā rīcība spēj panākt pārmaiņas vai attīstību, un 56% no viņiem uzskatīja, ka nevar. Ja pirms pasākuma es domāju līdzīgi, tad, piedaloties tajā un klausoties gan vadītājas teikto, gan dalībnieku uzskatus, kā arī pašai apspriežot attīstības jautājumus, sev atzinu, ka sāku uzskatīt citādi.

Skolasbiedrs Andris Gailis pasākumu vērtē šādi: “Uz pasākumu "Globālie mērķi pilsētas attīstībai" aizgāju, nezinot, ko no tā sagaidīt, tomēr dalību nenācās nožēlot. Sākumā, iesildoties diskusijai, mums deva iespējas pievienoties dažādiem Jēkabpils pilsētas nākotnes attīstības redzējumiem, atbalstot vienu no daudzajām idejām, kam būtu jābūt Jēkabpilī – universitātei vai jaunam pansionātam, un kādu mēs gribētu redzēt Jēkabpili pēc 25 gadiem – zaļu, urbānu, varbūt izteiktu mākslas piekritēju pilsētu?

Pēc viedokļu apmaiņas visi, kas bija ieradušies, tika sadalīti grupās, aktīvi izsakot viedokli gan savstarpēji, gan visai publikai kopumā. Priecēja, ka uz pasākumu bija ieradušies gan daudzi citi skolēni, gan izglītības iestāžu vadītāji, gan arī pārstāvji no Jēkabpils domes, kuri diskusijas laikā daudzus ierosinājumus lika aiz auss un solīja ņemt vērā.

Citējot pasākuma vadītāju Ingu Belousu (Latvijas pārstāve Eiropas konfederācijā CONCORD), grupu darbs izdevās tieši tāpēc, ka grupās sasēdās nevis skolasbiedri vai paziņas, bet gan dažādu vecumu un pieredzes cilvēki. Patīkamā atmosfērā malkojot kafiju, tika pārrunāta gan nepieciešamā rīcība Jēkabpils sakopšanai, infrastruktūras attīstībai un popularizēšanai, gan nacionāla mēroga jautājumi, gan arī tādas globālas lietas kā tropisko augļu audzēšanas un tirdzniecības apstākļi.

Lielākais ieguvums tomēr bija dažādu cilvēku iepazīšana un prasmes komunicēt attīstīšana. Diskusija bija noderīga pieredze visiem, kas tajā iesaistījās!”

Piekrītu Andrim! Jo kad vēl man būs iespēja sēdēt pie viena galda ar Jēkabpils pamatskolas direktori Silviju Dreimani vai, piemēram, domes priekšsēdētāja vietnieci Līgu Kļaviņu, dzert kafiju un grauzt burkānus, vērtējot pilsētas infrastruktūru, trūkumus un prioritātes, tai pat laikā apzināties, ka arī mans, jauna cilvēka, viedoklis tiek uzklausīts, uztverts kā vērtīgs un iegaumēts. Pasākuma doma vēsta “Pat viens cilvēks spēj ietekmēt notikumu gaitu”, un arī es aptvēru, ka esmu savai pilsētai piederīga, ka arī man ir teikšana un iespēja piedalīties pilsētas attīstībā.

#Bridge47

diskusijas dalībnieku vārdā – Paula Vakarina, 12.c